Vietējā pārtika un bioloģiska ēdināšana skolās - Jelgavas novada pieredze AgriUrban projektā.

Projekta AgriUrban laikā Jelgavas novada pašvaldības pārstāvji kopā ar vietējiem uzņēmējiem, LLU un citu organizāciju pārstāvjiem pētīja citu Eiropas pilsētu pieredzi kā veicināt mazo pārtikas ražotāju attīstību un pieredzi kā nodrošināt veselīgu vietējo pārtiku pašvaldības skolās un bērnudārzos.

2018.gada 29.martā notika URBACT projekta AgriUrban noslēguma pasākums Jelgavas novadā. Foto no noslēguma pasākuma šeit. Katras beigas ir kaut kā jauna sākums - projekts ir noslēdzies, izstrādāts plāns uzņēmējdarbības attīstības atbalstam, bet plāna īstenošana tikai sāksies.

Redzot projekta vietējās grupas entuziasmu, nebūs pārsteigums, ja taps jauni projekti, un ne tik ilgā laikā, Jelgavas novads varētu sasniegt, ka bērni skolās un bērnudārzos ēd vietēju, un iespējams, pat bioloģisku pārtiku.Šīs vīzijas svarīgumu Jelgavas novadam apliecināja arī novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune:

„Iepirkuma jautājumi ir ļoti būtiski. Citās Eiropas valstīs pašvaldības ir atradušas veidus kā panākt, lai skolās un bērnudārzos būtu vietējā pārtika. Centīsimies to panākt arī Latvijā” – Ziedonis Caune, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs.

AgriUrban, tāpat kā pārējos URBACT projektos, notika mācību vizītes pie projekta partnerpilsētām citur Eiropā. Šajās mācību vizītēs piedalījās ne tikai pašvaldības pārstāvji, bet arī projekta vietējās grupas pārstāvji – uzņēmēji, citu institūciju darbinieki, kas strādā ar uzņēmējdarbības attīstību, izglītības iestāžu darbinieki. Klātesoši sniedza vairākus piemērus par konkrētām idejām, kuras būtu vērts pārņemt, un piemērus kur projekta vizītēs redzētās labās idejas jau tiek īstenotas praksē Latvijā.

Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas direktore Lilita Leoho stāstīja par mācību vizītē Francijā redzēto:

Pats galvenais, ko dara Mouans-Sartoux pilsēta Francijā – viņi māca ēst veselīgi un vietēji gan bērniem, gan vecākiem. Mouans-Sartoux pilsēta ir izveidojusi pašvaldības lauku saimniecību, kur tiek audzēti bioloģiski dārzeņi ēdināšanas nodrošināšanai pašvaldības iestādēs, tai skaitā skolās un bērnudārzos. Saimniecība darbojas arī kā izglītības centrs par veselīgas pārtikas jautājumiem. Šajā pašvaldībā, neskatoties uz zemes dārdzību reģionā, bērni izglītības iestādēs un pieaugušie pašvaldības iestādēs ēd 100% bioloģisku pārtiku. To, kas netiek izaudzēts uz vietas, iegādājas no citiem bioloģiskās pārtikas ražotājiem. Vairāk par Mouans-Sartoux pieredzi šeit (angļu valodā).

Lilita Leoho stāstīja, ka skolas ēdinātāji šajā pilsētā ir izveidojuši ēdienu atlikumu šķirošanu - tādu kārtību, ka skolēni neapēsto pārtiku izmet atsevišķos spainīšos. Pēc tam tiek izdarīti secinājumi par to kas skolēniem negaršo, cik izmestā pārtika izmaksā un tamlīdzīgi. Ņemot vērā šo informāciju tiek koriģēta ēdienkarte tā, lai pēc iespējas samazinātu pārtikas atkritumu daudzumu. Atbraucot no mācību vizītes, Latvijā skolās bija projektu nedēļa, un Lilita Leoho projektu nedēļas ietvaros izmēģināja līdzīgu kārtību Zaļenieku komerciālajā un amatniecības vidusskolā. Viņas stāsts raisīja dzīvu diskusiju par iespējām līdzīgas kvalitātes ēdināšanu nodrošināt arī Latvijas skolās. Tika runāts par nepietiekamo valsts finansējumu skolēnu ēdināšana, Jelgavas novada pašvaldības līdzfinansējumu šim mērķim. Tomēr L.Leoho ir noskaņota optimistiski, un sacīja, ka nākotnē varētu mēģināt saviem skolēniem organizēt arī bioloģisku pārtiku.

Mouans-Sartoux pašvaldības saimniecība/ veselīgas pārtikas izglītības centrs

Jelgavas novada uzņēmēji Zigmārs Rankevics un Māris Šņickovskis iepazīstināja ar Portugāles Fundao reģionā pieredzēto:

Kā efektīvu risinājumu pārtikas ražošanā Māris Šņickovskis izcēla reģiona specializāciju uz vienu produktu – Fundao gandrīz visa pārtikas uzņēmējdarbība koncentrējas ap vienu galveno produktu – ķirši. Vietēji uzņēmēji audzē ķiršus, organizē pārdošanu un pārstrādi. Un katru gadu pavasarī reģionā ir ķiršu festivāls. Tāda pieeja palīdz koncentrēt spēkus mārketingam, un visi jau zina, ka šis reģions ir slavens ar ķiršiem. Iespējams arī mums Latvijā būtu vērts padomāt par šada veida spēku apvienošanu.

Savukārt Videga Vītola no Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra pastāstīja par vietējās pārtikas festivālu Lielbritānijā. Kā atzina V.Vītola – špikeri un idejas bija ļoti labas. Ilgi nekavējoties, arī Jelgavas novadā tiek plānots šāds vietējās pārtikas festivāls. Jau 2019.gada augustā varam gatavoties uz vietējo gardumu festivālu Jelgavas novadā!

Noslēgumā vēl daži secinājumi:

Kā sacīja pasākuma moderatore Ieva Elvīra Garjāne, projekts AgriUrban mums ir devis iespēju kā tādiem Sprīdīšiem apskatīt kā strādā citviet pasaulē, un novērtēt to, kas mums ir labs. Un labo lietu ir patiešām daudz.

Liela vērtība Jelgavas novadā ir tas, ka cilvēkiem ir vēlme sadarboties. Tā nav visur, citur man nākas arī skaidrot kāpēc sadarbība ir nepieciešama. Ir novadi, kur atbildīgie pat nezina, ko varētu darīt uzņēmējdarbības attīstībai. Tad iesaku aizbraukt uz Jelgavas novadu, un konkrēti iepazīties kādi atbalsta instrumenti ir iespējami. Šobrīd nav skaidrs kāds būs pašvaldību attīstībai pieejamais finansējums pēc 2020.gada. Bet ir skaidra vīzija, ko vēlas viens novads – to var izmantot par pamatu arī nacionālām stratēģijām. – Āris Adlers, projekta eksperts

Galvenais projektā bija vietējo grupu tikšanās. Kopā 58 cilvēki pielikuši roku pie šī plāna (novada uzņēmējdarbības atīstības plāns). Un būtu ļoti vērtīgi, ja mēs šo grupu nepazaudētu. Centīsimies arī nākotnē sadarboties šīs grupas ietvaros. – Anita Škutāne, Jelgavas novada pašvaldība

Mani priecē, ka šajā projektā ir daudzas iesaistītās puses – šajā gadījumā mazie uzņēmēji. Līdz ar to, viņiem būs interese iesaistīties plāna īstenošanā, un tādējādi plāns ir reālistisks. Šis dokuments būs par pamatu arī novada lielajai attīstības stratēģijai. – Līga Lonerte, Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektore.