URBACT sirsnīgi sveic jauno Leipcigas hartu

Eiropas Savienības Padomē Vācijas prezidentūra ir izpildījusi solījumu atjaunot ES ilgtspējīgu Eiropas pilsētu principus, izmantojot Jauno Leipcigas hartu (New Leipzig Charter). Jauno Leipcigas hartu, kas pieņemta 2020. gada 30. novembrī, atjaunina sākotnējus un inovatīvus 2007. gada Leipcigas hartas principus.

Šajā rakstā mēs aplūkojam dažus galvenos Jaunās Leipcigas hartas elementus un veidu, kā URBACT programma kopā ar citiem partneriem varēja sniegt savu pieredzi, zināšanas un nodot Eiropas pilsētu balsi, lai atjaunotu šo svarīgo politisko deklarāciju par ES pilsētu politikas nākotni.

Kāpēc jāatjauno sākotnējo Leipcigas hartu?

Sākotnējās Leipcigas hartas galvenie vēstījumi par nepieciešamību veicināt integrētu un ilgtspējīgu pilsētu attīstību ir iedvesmojuši pilsētu politiku Eiropā kopš to pieņemšanas 2007. gadā. Lai gan šie principi joprojām ir tikpat aktuāli kā iepriekš, konteksts, kurā tie tiek īstenoti, strauji mainās.

Galvenās globālās tendences tieši ietekmē visas Eiropas pilsētas, draudot palielināt nevienlīdzību mūsu sabiedrībā. Jaunā Leipcigas harta identificē “klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, resursu nepietiekamību, migrācijas kustības, demogrāfiskās izmaiņas, pandēmijas un strauji mainīgo ekonomiku”, kā arī “digitālās tehnoloģijas”, kas piedāvā gan priekšrocības, gan problēmas, jo tās “krasi pārveido” mūsu sabiedrību.

Covid pandēmija acīmredzami ir bijusi galvenā traucētāja 2020. gadā, taču Vācijas prezidentūras uzskats ir tāds, ka šis šoks ir tikai pastiprinājis paredzēto principu steidzamību, lai palīdzētu pilsētām kļūt noturīgākām un pielāgoties pēkšņām izmaiņām. Nākamajā desmitgadē (cerams) sociālās distancēšanas nebūs, taču būs nepieciešama integrēta, līdzdalīga un teritoriāla pieeja pilsētu noturības un dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Sākotnējā Leipcigas harta par ilgtspējīgām Eiropas pilsētām tika pieņemta Vācijas prezidentūras laikā 2007. gadā.

Eiropas pilsētu politikas visaptverošajā politiskajā kontekstā arvien vairāk tiek izvirzīta prioritāte arī ilgtspējībai, tostarp Eiropas Komisijas Zaļajam darījumam, kura mērķis ir padarīt Eiropu par pirmo klimata ziņā neitrālu kontinentu pasaulē, Parīzes nolīgumu, ANO jauno pilsētu programmu un 11 Ilgtspējīgas attīstības mērķiem: padarīt pilsētas iekļaujošas, drošas, izturīgas un ilgtspējīgas.

Šajā plašākā kontekstā Jaunajai Leipcigas hartai ir skaidrs un praktisks mērķis: nodrošināt ES “politisku pamatu šo Eiropas un globālo nolīgumu prezentēšanai un īstenošanai pilsētu mērogā”.

Pilsētu pārveidojošais spēks

Jaunās Leipcigas hartas galvenā iezīme ir tajā, ka tā veicina pilsētu politikas ideju kopēja labuma sasniegšanai. Tajā uzsvērts “pilsētu pārveidojošais spēks”, lai reaģētu uz mūsdienu problēmām, ar kurām saskaras pilsētas katrā to sociālajā, vides un ekonomiskajā dimensijā.

Jauno Leipcigas hartu Vācijas prezidentūras laikā ES pieņēma 2020. gada 30. novembrī.

Tādējādi Jaunā Leipcigas harta izceļ trīs pārveidojošās pilsētas formas, kuras Eiropā var izmantot, lai uzlabotu cilvēku dzīves kvalitāti:

• (Sociālā) Taisnīgā pilsēta - nodrošina vienādas iespējas un vides taisnīgumu visiem neatkarīgi no dzimuma, sociālekonomiskā stāvokļa, vecuma un izcelsmes - neatstājot nevienu.
• (Ekoloģiskā) Zaļā pilsēta - veicina cīņu pret globālo sasilšanu un nodrošina augstas kvalitātes vidi gaisa, ūdens, augsnes un zemes izmantošanai, kā arī piekļuvi zaļajām un atpūtas zonām.
• (Ekonomiskā) Produktīvā pilsēta - darba vietu nodrošināšana, vienlaikus nodrošinot stabilu finanšu bāzi ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, izmantojot daudzveidīgu vietējo ekonomiku un atbalstošu vidi inovācijām.

Lai īstenotu taisnīgu, zaļu un produktīvu pilsētu pārveidojošo spēku, ir jāievieš galvenie labas pārvaldības principi. Jaunajā Leipcigas hartā tās definētas kā:

• Pilsētu politika kopēja labuma sasniegšanai - valsts iestādēm jādarbojas sabiedrības labklājības interesēs, sniedzot pakalpojumus un infrastruktūru kopējam labumam.
• Integrēta pieeja - visas pilsētvides politikas jomas ir jākoordinē telpiskā, nozaru un laika veidā.
• Līdzdalība un kopēja radīšana - Ir jāiesaista visi pilsētas dalībnieki un iedzīvotāji, lai ņemtu vērā savas zināšanas un problēmas un stiprinātu vietējo demokrātiju.
• Daudzlīmeņu pārvaldība - Sarežģītas problēmas kopīgi jārisina visos pilsētu un telpiskās politikas līmeņos - vietējā, reģionālajā, metropoles, valsts, Eiropas un pasaules līmenī.
• Vietējā pieeja - pilsētu stratēģijām un pilsētu finanšu instrumentiem jābūt balstītiem uz rūpīgu īpašās vietējās situācijas analīzi.

Vācijas prezidentūra 2020. gadā ir skaidri parādījusi Jaunās Leipcigas hartas principu loģiku.

Plašāka informācija

Apmeklējiet URBACT programmas vietnes tematisko sadaļu par Jauno Leipcigas hartu, tostarp kopsavilkuma videoklipus un dokumentus no četrām URBACT City Labs, neseno URBACT rakstu par Jauno Leipcigas hartu un, protams, pašu hartu.

Apskatiet Vācijas prezidentūras konferences “Eiropas pilsētas ir piemērotas nākotnei” URBACT kopsavilkumu, kā arī vebināra sesiju ierakstus no 2020. gada septembra.

Noslēgumā noteikti iepazīstieties ar URBACT rīku kopu un resursiem pilsētām, kā integrēti un līdzdalīgi formulēt un īstenot vietējo politiku.