URBACT programma – kā veicas Latvijas pašvaldībām?

Kā darbojas URBACT projekti?

URBACT projektos darba metode ir starptautiski pašvaldību sadarbības tīkli – katrā projektā piedalās aptuveni 6-10 pašvaldības kā sadarbības partneri kāda konkrēta jautājuma risināšanā. Parasti projekta sākumā vadošais eksperts veic situācijas analīzi katrā pašvaldībā, tālāk seko mācību vizītes pie sadarbības partneriem, un katra pašvaldība ar ekspertu atbalstu izstrādā darbības plānu situācijas uzlabošanai savā teritorijā. Viena projekta kopējais ilgums ir apmēram 2,5 gadi.

Piemēram, Cēsu novada pašvaldība piedalās projektā TechTown, kur kopā ar citām pilsētām strādā pie digitālo industriju atbalsta mazās un vidējās pilsētās. Attēlā redzams TechTown projekta sadarbības tīkls:

Cēsu pārstāvji jau ir klātienē iepazinušies ar Bārnslijas un Basingstokas (Lielbritānija), un Limerikas (Īrija) pieredzi tehnoloģiju uzņēmumu piesaistē, kā arī uzņēmuši sadarbības partnerus pie sevis Cēsīs. Turklāt, mācību vizītēs pašvaldības pārstāvji var ņemt līdzi citu iesaistīto organizāciju pārstāvjus, kas darbojas projektu vietējās atbalsta grupās. Vēl tika plānotas mācību vizītes Gavlē Zviedrijā, Loop City Dānijā un Dubrovnikos Horvātijā, kā arī projekta noslēguma pasākums Briselē „A Digital City Future: Adapt or Die”.

TechTown projekta rezultātā Cēsu novada pašvaldības darbinieki ieguvuši plašas zināšanas par digitālās ekonomikas atbalsta iespējām, un kopā ar ieinteresētajām pusēm uz vietas (uzņēmumi, RTU Cēsu filiāle, NVO, u.c.) izstrādājuši darbības plānu digitālās ekonomikas veicināšanai Cēsu novadā.

URBACT programma katru gadu piedāvā arī vienu Eiropas mēroga kapacitātes paaugstināšanas pasākumu pašvaldību darbiniekiem, kur piedalās ap 400 dalībniekiem no pašvaldībām visā Eiropā. Tā ir URBACT Vasaras Universitāte, kur projektu pārstāvji 3 dienas apgūst URBACT metodes darbības plānu izstrādei, sadarbojoties ar vietējām atbalsta grupām, un iepazīst citu valstu pieredzi. 

Aktuālā informācija par notikumiem un pieteikšanos būs pieejama http://urbact.eu/urbact-latvija , Facebook lapā https://www.facebook.com/URBACTLatvija/ un https://www.facebook.com/ETCInterregLatvia/, un Twiter @URBACT_LV.

URBACT projektu atskaites, situācijas analīze par dažādām pašvaldību attīstībai svarīgām tēmām un citi materiāli, kur apkopota līdzšinējo projektu pieredze, pieejami www.urbact.eu mājas lapā.

Pie kādu jautājumu risināšanas strādā URBACT programmas dalībnieki?

Latvijas pašvaldībām līdz šim populārākā tēma URBACT programmas ietvaros ir ekonomikas attīstība. Šī tēma ir cieši saistīta ar darbavietu un iedzīvotāju skaita saglabāšanu. Arī Cēsu novada TechTown projektā jauniešu piesaistīšana dzīvei novadā ir būtisks mērķis, un atbalsts digitālās ekonomikas attīstībai novadā ir viens no veidiem, kā to panākt. Jelgavas novada pašvaldība strādā pie atbalsta mazajiem uzņēmējiem pārtikas ražošanas sektorā projektā AgriUrban. Daugavpils dome projektā Gen-Y City pēta iespējas kā pilsētas centram piesaistīt jaunos radošos uzņēmējus. Līdzīgs mērķis ir ar Siguldai –ar projekta INT-HERIT palīdzību Sigulda gatavo rīcības plānu radošo uzņēmēju piesaistīšanai darbam Siguldas pils kompleksā, tādējādi veicinot tūristu interesi uzkavēties Siguldā ilgāk. INT-HERIT ir vienīgais īstenošanas tīklu projekts, kur piedalās Latvijas pašvaldība.

Vairākas Latvijas pašvaldības strādā pie sociālās iekļaušanas tēmām. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments projekta Arrival Networks ietvaros strādā pie migrācijas sadaļas nākamajai Sabiedrības integrācijas programmai. Liepājas pilsētas domes sporta pārvalde projektā Vital Cities attīsta sporta iespējas pilsētvidē, tādējādi mazinot sociālo atstumtību un veicinot līdzdalības iespējas. Projekta Vital Cities ietvaros Liepājā divas reizes viesojās dažādu nozaru speciālisti – pilsētvides plānotāji, labklājības un pasākumu organizatori, datu analītiķi, pašvaldību darbinieki no partnerpilsētām un projekta eksperti, lai sniegtu idejas un savu skatījumu Beberliņu un Karostas attīstībai. Projektā Change! Rīgas plānošanas reģions kopā ar Ķekavas, Jaunpils un Carnikavas pašvaldībām strādā pie risinājumiem kā labāk iesaistīt iedzīvotājus viņiem domāto pakalpojumu dizainā, tai skaitā sadarbojoties ar Rīgas apkaimju biedrībām.

Savukārt, Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvju sakārtošanas pārvalde URBACT projekta REFILL ietvaros strādā pie tādas būtiskas tēmas kā pašvaldību resursu pārvaldība. REFILL projekta fokuss ir tukšo ēku un teritoriju pagaidu lietošana kā jauns pašvaldības instruments ēku degradācijas novēršanai un pilsētvides revitalizācijai.

Kādi ir pašvaldību ieguvumi?

„URBACT lielākais pluss  pašvaldības vadītājam, ir tas, ka vari dot iespēju saviem speciālistiem aizbraukt un izpētīt, kā notiek darbs citās valstīs. Viņi uzzina kā pašvaldībām aktuālās problēmas risina citi, kādas idejas varētu aizņemties īstenošanai savā pašvaldībā. Mums jau ir konkrētas idejas, ko Daugavpils varētu izmantot. Turklāt, URBACT ir lieliska platforma, lai krātu kontaktus un sagatavotos konkurēt par finansējumu programmās, kur piedalās pašvaldības no visas Eiropas. Nākotnē šāda sadarbība kļūs aizvien būtiskāka, lai piesaistītu finansējumu”.

Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Dzalbe

Tātad URBACT sniedz espēju iepazīties ar citu Eiropas pašvaldību pieredzi un saņemt starptautisko kolēģu un ekspertu atbalstu pašvaldībām būtisku jautājumu risināšanai.

Turklāt, dalība URBACT, kā arī citās starptautiskajās iniciatīvās, palīdz veidot Latvijas pašvaldību atpazīstamību Eiropas līmenī un sadarboties ar līdzīgām pašvaldībām, kā arī ar lielajām pilsētām. Piemēram, pašreizējos projektos Daugavpils sadarbojas ar Dženovu, Rīga ar Drēzdeni un Atēnām, Liepāja ar Budapeštu.

URBACT projektos Latvijas pašvaldībām pieejams Eiropas Reģionālā un attīstības fonda līdzfinansējums 85% (papildus iespējams pieteikties uz vēl 5% valsts līdzfinansējuma), kamēr citās līdzīgās iniciatīvās bieži vien var piedalīties tikai lielās metropoles, vai arī jāmaksā ievērojamas dalības maksas. URBACT līdzfinansē atalgojumu projektā iesaistītajiem darbiniekiem, ekspertu, kā arī starptautisko un vietējo projekta pasākumu izmaksas.

Eiropas pilsētu piemērs rāda, ka arī nelielas pašvaldības var strādāt kā vadošie partneri – Baenas pašvaldība (Spānija), kur ir ap 20 tūkstošiem iedzīvotāju pašlaik vada divus URBACT projektus. Vadošajam partnerim tiek finansēti vairāki darbinieki projekta vadībai uz visu projekta norises laiku, kas ir divi ar pusi gadi.

Sīkāka informācija par URBACT programmu:
http://urbact.eu/urbact-latvija 
Facebook lapā https://www.facebook.com/URBACTLatvija/ un https://www.facebook.com/ETCInterregLatvia/
Twiter @URBACT_LV

Rakstu sagatavoja Laura Cunska-Āboma, URBACT Nacionālais kontaktpunkts Latvijā, VARAM. 

Raksta pirmpublikācija atrodama Latvijas Pašvaldību savienības mājas lapā e-žurnāla "Logs" marta/aprīļa numurā http://www.lps.lv/uploads/magazine_module/Logs_3.2017_XmNrGOo3iH.pdf