Saglabājam tradīcijas – viens no Lisabonas labās prakses piemēriem

Vairāk nekā divus tūkstošus gadu tirdzniecībai ir bijusi izšķirīga loma Lisabonas pilsētas, kas atrodas Tagas upes grīvā, ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē. Faktiski priviliģētā atrašanās vieta ir veicinājusi dažādu cilvēku apmešanos valsts visblīvāk apdzīvotajā pilsētā. Turklāt, pateicoties stratēģiskajam novietojumam starptautiskās tirdzniecības loģistikas ķēdēs un kruīza kuģu maršrutos, pilsēta ir kļuvusi par nozīmīgu komerciālo ostu.

Tā kā tirdzniecība ir viens no Lisabonas attīstības pīlāriem, tradicionālie vietējie veikali vienmēr ir devuši būtisku ieguldījumu pilsētas unikālās atmosfēras izveidē. Tomēr, šie komercuzņēmumi draud izzust, jo pilsētas centrā ir lieli nekustamo īpašumu attīstības plāni, kā arī notiek lielo, komerciālo uzņēmumu attīstība pilsētas perimetrā, nemaz nerunājot par vēsturisko veikaliņu īpašnieku vai īrnieku novecošanu, kas parasti noved pie darbības pārtraukšanas.

2015. gadā Lisabonas pilsētas dome izveidoja programmu “Veikali ar vēsturi”, lai apturētu šo tendenci. Programmas mērķis ir saglabāt un aizsargāt tradicionālos uzņēmumus, kas pilsētai piešķir noteiktu brendu, vienlaicīgi stimulējot tās saimniecisko darbību un atjaunojot pilsētas ekonomisko un sociālo struktūru.

Apbalvojumi vēsturiskajiem veikaliem un restorāniem, lai palīdzētu veidot nākotni

Uzsākot programmu “Veikali ar vēsturi”, pašvaldība ne tikai iegulda pilsētas identitātes un tēla saglabāšanā, bet arī cīnās ar nekustamo īpašumu spekulāciju un neregulētiem īres maksu pieaugumiem.

Programmas aizsardzības pasākumu noteiktajiem uzņēmumiem ietver nodokļu atlaides ēku īpašniekiem un pirmpirkuma tiesības īrniekiem ēku pārdošanas gadījumā.

Programmā “Veikali ar vēsturi” sadarbojas Lisabonas pašvaldības 3 departamenti – Ekonomikas un inovāciju departaments, Kultūras departaments un Urbānisma departaments. Programma ir mērķēta uz tradicionālo tirdzniecību, un šīs nozares pozīciju kā atšķirīgu īpatnību pilsētas ekonomiskajā dzīvē. Programmai ir arī būtiska ietekme uz vietējo nodarbinātību.

Programmas inovatīvo raksturu lielā mērā nosaka darba grupas izveide – šeit līdzdarbojas pilsētas departamenti un dažādi dienesti, kā arī pasniedzēji un darbinieki no Lisabonas Universitātes Mākslas fakultātes. Šī universitāte ir veidojusi gan programmas vizuālo identitāti, gan palīdzējusi definēt kritērijus uzņēmumu atlasei.

Papildus darba grupai, tika izveidota programmas padome, kur pārstāvēti asociāciju, biznesa, kultūras, akadēmiskais un pilsoniskās sabiedrības sektors. Padome tiek piesaistīta, lai lemtu par programmas galvenajiem aspektiem, īpaši uzņēmumu atlases procesu.

Gala lēmumu par veikala iekļaušanu programmā, pamatojoties uz padomes rekomendāciju, pieņem pašvaldības amatpersona. Pirms lēmuma ir sabiedriskās apspriešanas periods. Kad uzņēmumam ir piešķirts vēsturiskā veikala statuss, tas tiek noteikts uz vismaz 4 gadiem, un ja priekšnoteikumi saglabājas, statusu var atjaunot.

82 veikaliem un restorāniem piešķirts vēsturiskā veikala nosaukums

Lisabonas vēsturiskais centrs ir programmas galvenā teritorija (precīzāk Baixa-Chiado rajons), uzņēmumi kurus nepieciešams saglabāt vai aizsargāt pamatā atrodas tur. Tomēr, programma ir paplašināta, un darbojas arī citās pilsētas daļās.

Pateicoties plašai izpētei un darba grupas ieguldījumam, Lisabonas Pilsētas Dome jau ir noteikusi 82 vēsturiskos veikalus.

Uzņēmumi un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji ir iesnieguši vēl 125 pieteikumus vēsturiskā veikala nosaukumam. Jaunie pieteikumi tiks apstiprināti ņemot vērā jaunu nacionālo likumdošanu par atbalsta režīmu vēsturiskiem vai sociāli/kulturāli nozīmīgiem uzņēmumiem.

Vērtēšanas kritēriji ir tirdzniecības aktivitāte, materiālie aktīvi un kultūras/vēsturiskais mantojums. Runājot par tirdzniecības aktivitāti tiek ņemti vērā šādi faktori: ilgstoša darbība, nozīmīgums vietējai vēsturei, identitātes aspekti un unikāls produkts/pakalpojums. Materiālo aktīvu kategorijā ņem vērā māksliniecisko mantojumu (arhitektūra, mēbeles un dekoratīvie elementi, mākslas darbi) un konkrētās ēkas novērtējumu. Elementi, kas nosaka kultūras un vēsturiskos aspektus ir mazāk konkrēti, bet tikpat nozīmīgi: veikala nozīme kā ģeogrāfiskam atskaites punktam, nepieciešamība saglabāt un popularizēt nemateriālo mantojumu.

Daži no šiem uzņēmumiem ražo paši savus produktus, bieži ražotnes izvietotas turpat veikalos vai ļoti netālu. Tās ir mazas darbnīciņas, kas līdz šim izdzīvojušas bez plašas reklāmas.

Pašvaldība ir izveidojusi municipālo fondu, kas palīdz segt šo veikalu izdevumus 3 jomās: fasāžu un dekoratīvo elementu atjaunošana un uzturēšana; biznesa attīstība un kultūras iniciatīvas. Šiem veikaliem īres maksas ir aizsargātas pret nekontrolētu cenu kāpumu ilgākā periodā kā parasti.

Uz līdzdalības principu balstīta programma

Atzīšana par vēsturisko veikalu ir prestiža visām iesaistītajām pusēm: veikala īpašnieki iegūst paaugstinātu interesi par viņu biznesu; ēku īpašnieki iegūst īpašuma vērtības pieaugumu un pilsēta saglabā savu identitāti. 2017.gada novembrī tika izveidota eponīmu grāmata. Tā ir ilustrēta ar fotogrāfijām un citiem vizuāliem materiāliem, lai parādītu līdz šim programmā iekļautos veikalus. Grāmatas atklāšanā Lisabonas mērs Fernando Medina sacīja: “Galvenā likme šajā programmā nav muzeoloģiska realitāte, drīzāk tā ir investīcija nākotnes attīstībā; tas ir sarežģīts balanss starp mantojuma saglabāšanu un ekonomiskās dzīvotspējas uzturēšanu, kas piešķir šai programmai galveno jēgu”.

Izveidota arī izstāde par vēsturiskajiem veikaliem. Šī izstāde sniedz iespēju atklāt Lisabonu kā krāsainu, dzīvu, bagātu un ļoti unikālu pilsētu. Izstāde ir kā ekskursija pa veikaliem, kuri stāsta Lisabonas stāstu, veikaliem, kuri ar savu arhitektūru, noformējumu vai produktiem ataino monarhijas ēru, republikas pirmos gadus, gan lielu grūtību, gan plaukstošas dzīves laikus. Šie veikali ir liecinieki sociālām, estētiskām un politiskām kustībām, kuru ietvaros tie tika izveidoti; kā arī dažos gadījumos šīs kustības bija dibinātas konkrētajos veikalos.

Labā prakse, kuru iespējams īstenot citās pilsētās

Par programmu “Vēsturiskie veikali” Lisabonas pašvaldībai tikai piešķirts viens no 97 URBACT labās prakses pilsētas nosaukumiem (97 URBACT Good Practice labels). Šī labā prakse tika prezentēta URBACT City Festival Tallinā, un tā saņēma lielu interesi no citām pilsētām. Sofia Pereira, programmas koordinatore: “Mēs saņēmām daudz intereses no kolēģiem Tallinas pasākumā, interesējās gan citas pilsētas, gan URBACT Nacionālie kontaktpunkti”.

URBACT labās prakses pilsētas nosaukums bija kā balva par Lisabonas pilsētas (tai skaitā politiķu, pašvaldības darbinieku, tirgotāju, akadēmiķu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju) ieguldījumu tradicionālā darbības sektorā ar spēcīgu ietekmi uz kolektīvo pieredzi pilsētā.

Atklājiet kopā ar mums kādi ir šie unikālie veikali!

Luvaria Ulisses 

Vēl nebija desmit no rīta, kad veikalam vajadzētu atvērties, bet vairāki ārvalstu klienti jau gaidīja, kad Luvaria Ulisses vērs savas durvis. Patiesībā vairumu pirkumu šajā veikalā, kurš ir unikāls Portugālē un viens no dažiem pasaulē, veic iebraucēji, kuri par veikala eksistenci uzzina no pilsētas tūrisma ceļvežiem.

Veikals ir ārkārtīgi mazs, konkrēti tie ir 6 kvadrātmetri, un tas nozīmē, ka klientiem jāstāv rindā uz ielas. Tas atrodas ielas galā Muralha do Carmo, netālu no Convento do Carmo – tā ir pilsētas nozīmes ēka ar unikālu raksturu. Tā kā valsts ir ēkas īpašnieks, šīs veikals ir pasargāts no straujiem īres pieaugumiem.

Šis uzņēmums ražo un pārdod tikai ādas cimdus. Veikals ir dibināts 1925.gadā, un šī brīža īpašnieks gribētu turpināt biznesu vēl daudzus gadus. Carlos Carvalho, kurš ir šajā biznesā jau 42 gadus, saka, ka lielākais izaicinājums šobrīd ir paplašināt ražotni. Nepieciešams pieņemt darbā un apmācīt vairāk šuvēju, un tas nav vienkārši.

Ir 2 pamata iemesli, kuru dēļ tradicionālie veikali pēdējos gados zaudē klientus: tie ir banku un ministriju pārcelšanās uz citām pilsētas daļām un iepirkšanās centru izveide tuvākajā apkārtnē. Laimīgā kārtā tūristu ieplūšana apkārtnē ir kompensējusi šo zaudējumu.

Klientiem tiek sniegts individuāls serviss, kur darbinieks palīdz pielaikot cimdus atbilstoši tradicionālajai procedūrai, kas ietver koka pincetes izmantošanu cimdu atvēršanai, talka pūdera iekaisīšanu cimdā, cimda piemērīšanu un talka pūdera noņemšanu ar nelielu suku. Kopā ražošanā un pārdošanā uzņēmums nodarbina piecus piegriezējus, sešas šuvējas un divus pārdevējus.

No Luvaria Ulisses, kas atrodas uz Rua do Carmo ielas, tagad dodamies uz nākamo vēsturisko veikalu:

Londres Salão

Šis ir viens no diviem vēl saglabātajiem veikaliem, kas tirgo tikai audumus. Tas atrodas uz vienas no galvenajām Lisabonas tirdzniecības ielām Rua Augusta.

Londres Salão sāka savu darbību audumu tirdzniecībā piecdesmitajos gados, kaut gan kā šuvēju salons tas eksistēja jau no 1911.gada. Kopš tā laika veikalu vada viena un tā pati ģimene. 30 gadus atpakaļ viens no ģimenes locekļiem izstudēja vadībzinātnes, un tas palīdzēja pielāgoties pārmaiņām un piesaistīt augstas klases klientūru, kas joprojām vēlas individuāli šūtus apģērbus, kas atšķiras no gatavo apģērbu veikalos pieejamajiem.

Kā pierādījums tam ir arvien vairāk turīgu tūristu no dažādām valstīm (Krievija, Angola, Brazīlija u.c.), kas pieturas pie tradicionālajiem paradumiem un iegādājas audumus, lai vestu uz savām valstīm, kur joprojām iespējams atrast šuvējas un drēbniekus.

José Quadros, uzņēmuma pašreizējais vadītājs uzskata, ka programma “Veikali ar vēsturi” ir ļoti nepieciešama, jo zināmā mērā palīdz aizkavēt tradicionālo veikalu slēgšanu. Tomēr, viņš uzskata, ka programmai vajadzētu paredzēt vairāk ieguvumu ēku īpašniekiem, lai viņus pārliecinātu, ka vēsturiskos veikalus nevajadzētu izlikt no telpām.

Londres Salão gadījumā ēkas īpašnieks centās viņus izlikt, piedāvājot 6 mēnešus par brīvu īri un 500 tūkstošus eiro kompensāciju par ēkas atstāšanu. Šajā situācijā programma visu būtiski izmainīja, atceļot izlikšanas plānus.

Interesants notikums šajā veikalā bija 1957.gadā, kad Portugāli apmeklēja Lielbritānijas karaliene Elizabete II. Karaliene pastaigājās Lisabonas Baixa rajonā, un pēkšņi apstājās pie Londres Salão skatloga. Kas gan tur varēja būt tāds īpašs? Izrādās par godu vizītei veikala skatlogā bija izstādītas Lielbritānijas kroņa dārglietu kopijas.

Un taisni pāri ielai no Londres Salão ir..

Casa Macário

Šo veikalu 1913.gadā izveidoja Āfrikas ceļotājs, kuram piederēja kafijas plantācijas Angolā. Tajā laikā uzņēmums strādāja tikai ar tējas un kafijas pārdošanu. Viņi grauzdēja, mala un gatavoja paši savus produktus, kuru izejvielas nāca no bijušajām kolonijām. Šāda veida bizness bija tik nozīmīgs, ka astoņdesmitajos gados bija kādi 30 firmas veikali (šobrīd ir tikai 7).

Casa Macário tika pārdota, un pašreizējais īpašnieks ir pārorientējies uz vīna sektoru, tai pat laikā saglabājot interesi par citiem produktiem. Pašlaik portvīns ir Casa Macário karalis. Kā mums pastāstīja pašreizējais īpašnieks Luís Torres, viņa veikalā pieejami portvīni sākot ar 1900.gadu, un tos var nogaršot turpat uz vietas.

Klienti pārsvarā ir ārzemnieki, vairumā gadījumu viņi ierodas ar kādu no daudzajiem kruīza kuģiem, kas piestāj Lisabonā. Daži no klientiem ierodas vairākas reizes gadā, un jautā vai veikalā joprojām ir “tas vīns”, kuru viņi nopirka iepriekšējā apmeklējumā. Kas attiecas uz vietējo klientūru, kas kādreiz bija vairākumā, pamatā tie bija juristi un politiķi, kuriem bija biroji šajā pilsētas daļā.

Luís Torres atcerējās interesantu stāstu par nesenu Krievijas tūrista vizīti. Viņš ienāca veikalā, nopirka visdārgāko portvīnu veikalā un atvēra pudeli turpat uz vietas. Tā kā viņš vēlējās kompāniju, tūrists pasauca amerikāņu jūrniekus, kas gāja garām, un tā kopīgi viņi izdzēra visu pudeli turpat uz ielas, turklāt agrā rīta stundā.

Casa Macário gadījumā īres maksa nav problēma, jo ēkas īpašnieks ir arī biznesa īpašnieks, kurš ar lepnumu saka: “Casa Macário ir daļa no Baixa rajona mantojuma”. Tieši šī piederības sajūta viņam ļauj atteikties no vilinošiem piedāvājumiem slēgt tradicionālo biznesu.

Pēdējais veikals, kuru apmeklējām Chiado rajonā ir interesants piemērs uzņēmumam, kurš saglabājies gandrīz nemainīgs kopš dibināšanas.

Tabacaria Martins

Šis veikaliņš ir dibināts 19. gadsimta beigās – tur pārdod tabaku, avīzes, žurnālus, un tagad arī kancelejas preces. Vēl viens šī biznesa aspekts ir loterijas biļešu pārdošana, kur Tabacaria Martins bija pionieris. Patiesībā, veikalā joprojām ir neliels koka skapītis ar mazām atvilktnītēm, kur regulārie klienti uzglabā savas loterijas biļetes.

Tabacaria Martins tiešām ir tas gadījums, kad uzņēmums ir saglabājies pateicoties programmai “Vēsturiskie veikali”. 2017.gada sākumā veikala īpašnieki saņēma ziņu, ka ēka tiek pārdota, un viņiem jāizvācas no telpām.

Klienti ātri vien uzzināja šos jaunumus, un vērsās pie masu medijiem, lai sabiedrība uzzinātu par šo problēmu. Arī Lisabonas vicemērs nekavējoties iesaistījās problēmas risināšanā. Veikala slēgšanas draudi radīja lielu neapmierinātību presē un sociālajos medijos. Daudzi cilvēki un organizācijas pieprasīja, lai veikals netiktu slēgts. Gala rezultātā jaunais ēkas īpašnieks parakstīja ar veikalu 10 gadu īres līgumu.

Ana Martins, kas pašlaik ir atbildīga par veikalu, norāda uz programmas lomu veikala aizstāvībā, bet uzskata, ka programmu vajadzētu vairāk popularizēt, lai izvairītos no tādām situācijām, kam gāja cauri viņas uzņēmums. Viņa piedāvā lielāku iesaistīšanos no tirgotāju asociāciju puses līdzīgu situāciju risināšanā.

Jāatzīmē, ka Nacionālā Asambleja un Nacionālā Konservatorija atrodas netālu no Tabacaria Martins. Tāpēc to pastāvīgi apmeklē politiķi un mākslinieki. Šis veikals ar vairāk kā 100 gadu vēsturi ir bijis patiess ģimenes bizness vairāk kā 3 paaudzēm.

Tādējādi esam noslēguši šo pastaigu pa tradicionālajiem veikaliem, kur katrs no tiem darbojas citā nozarē. Visi īpašnieki skaidri norādīja, ka vēlas paturēt savus biznesus un turpināt darboties, tomēr viņi apzinās, ka bez kolektīvas apzināšanās par šī neaizvietojamā mantojuma saglabāšanu, pastāvēšanas problēmas var tikt atliktas uz kādu laiku, bet ne pavisam atrisinātas. Cerēsim, ka programma “Veikali ar vēsturi” turpinās piesaistīt uzmanību šo veikaliņu saglabāšanas nepieciešamībai, un tas palīdzēs veidot šo apziņu ēku īpašniekiem.

“Veikali ar vēsturi” video here

Raksta pamatversija angliski - http://urbact.eu/making-difference-tradition