You are here

Secinājumi par HABITAT III konferenci un ANO Jauno Pilsētu Programmu

Edited on

06 September 2017
Read time: 6 minutes

Autors – Dženija Koutsomarkou (Jenny Koutsomarkou)

Varbūt ir nācies dzirdēt par HABITAT III konferenci un Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Jauno Pilsētu programmu? Šeit ir īss pārskats – ko tas īsti nozīmē pilsētu attīstībai nākotnē?

HABITAT III ir ANO konference par mājokļu jautājumiem un ilgtspējīgu pilsētu attīstību, kas notika Kito, Ekvadorā no 17.-20. oktobrim, 2016.gadā. Konferencē piedalījās 30 000 cilvēku no 167 valstīm. Konference aktualizēja globālās saistības ilgtspējīgas urbanizācijas jomā, un ANO dalībvalstis, ņemot vērā 1996.gada Stambulas Dzīvesvietu Programmu (Habitat Agenda of Istanbul), pieņēma Jauno Pilsētu programmu.

URBACT šajā konferencē piedalījās, lai parādītu nepieciešamību pēc teritoriālās sadarbības un šādas sadarbības svarīgumu, kā arī lai varētu pastāstīt savām pilsētām par konferences galvenajiem secinājumiem un Jauno Pilsētu programmu.

 

Par ko ir Jaunā Pilsētu programma?

Vienkārši izsakoties, Jaunā Pilsētu Programma ir 22 lapaspušu dokuments ar mērķi „noteikt virzienu ilgtspējīgai un reālas pārmaiņas nesošai pilsētu attīstībai nākamajiem 20 gadiem visā pasaulē”. Jaunā Pilsētu Programma ir ANO dalībvalstu vienošanās – kopīga vīzija par pilsētu nākotni, un zināmā mērā, saistību uzņemšanās veicināt ilgtspējīgu pilsētu attīstību.

Kopīga vīzija

Kopīgo vīziju par pilsētu un citu apmešanās vietu attīstību visiem iedzīvotājiem noderīgā veidā raksturo vairāki punkti ar daudziem apakšpunktiem - tā ir vīzija, kur „visiem iedzīvotājiem bez jebkāda veida diskriminācijas ir iespēja dzīvot un strādāt taisnīgā, drošā, veselīgā, fiziski un izmaksu ziņā pieejamā, elastīgā un ilgtspējīgā pilsētā”.

Šī vīzija ietver vienlīdzīgas tiesības un iespējas, fundamentālās brīvības, adekvātu mājokli, vienlīdzīgu pieeju visiem publiskajiem pakalpojumiem, pilsonisko līdzdalību un iesaistīšanos, dzimumu vienlīdzību, pieejamu urbāno mobilitāti, dabas katastrofu pārvaldību un noturību pret tām, vides ilgtspēju, augstu produktivitāti, konkurētspēju un inovācijas, veicinot produktīvu, pilnu nodarbinātību un pienācīgu darbu visiem.

Saistības

Jaunajā Pilsētu Programmā dalībvalstis ir uzņēmušās saistības strādāt pie uzlabojumiem šādās jomās:

·         Sociālā iekļaušana un nabadzības likvidēšana;

·         Urbānā labklājība un iespējas visiem;

·         Vides ziņā ilgtspējīga un noturīga pilsētu attīstība.

Dalībvalstis iezīmē arī nosacījumus efektīvai īstenošanai, kā, piemēram, izveidojot politikas ietvarus nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, īstenojot līdzdalības pieeju plānošanā, starptautiskā sadarbību, kapacitātes celšanu un dalīšanos ar labo praksi, politikām un programmām visos pārvaldes līmeņos, bet trūkst operacionāla līmeņa plānu, sasniedzamo rādītāju un indikatoru, kas uzliktu dalībvalstīm un citiem politikas veidotājiem konkrētas saistības.

Programma ir paredzēta kā universāls dokuments savā darbības jomā, bet tas neuzliek konkrētus nosacījumus īstenošanai. Īstenošana atkarīga no dalībvalstu un citu iesaistīto pušu brīvprātīgi uzņemtām saistībām, kuras var publiskot Kito Īstenošanas Plānā.

 

Vai Jaunā Pilsētu programma patiešām ir kaut kas jauns?

Šis jautājums pilnīgi noteikti ir diskutējams, un atbilde atkarīga no nacionālā un vietējā konteksta. Dažām valstīm šīs programmas parakstīšana ir milzu solis, kamēr citām šī vīzija un principi jau ir pašsaprotama realitāte.

Piemēram, Eiropas kontekstā integrētai pieejai pilsētu attīstībai ir sena vēsture Eiropas Savienības iniciatīvās, politikās un programmās, tādās kā:

·          URBAN I un II, kas fokusējās uz mazāk attīstītajām apkaimēm laikā no 1994 līdz 2006 gadam;

·         vēlāk kopš 2002.gada URBACT programmā, kas veicina integrētu pilsētu attīstību caur tīklošanos, kapacitātes uzlabošanu un dalīšanos ar zināšanām starp pilsētām;

·         2005. gada Bristoles vienošanās par ilgtspējīgu apkaimju svarīgumu Eiropas attīstībai;

·          2007.gada Leipcigas harta par ilgtspējīgām Eiropas pilsētām;

·         2008. gada Marseļas paziņojumā, kas norāda uz nepieciešamību īstenot Leipcigas hartas principus izveidojot kopīgu Eiropas Ietvaru ilgtspējīgām pilsētām, pazīstamu arī kā RFSC;

·          2009.gada Lisabonas līgums, kur iekļauts teritoriālās kohēzijas jēdziens;

·         Stratēģija Eiropa 2020 un kohēzijas politika ar Eiropas Reģionālās Attīstības fondu;

·         un nesen pieņemtais Amsterdamas Pakts (2016.gada 30.maijs), kas oficiāli apstiprināja ES Pilsētu Programmu.

Šie nebeidzamie meklējumi, lai identificētu, noteiktu un īstenotu nepieciešamos principus, līdzekļus un darbarīkus, liecina par urbāno problēmu komplekso dabu, kā arī par pilsētpolitikas veidotāju neatlaidīgajiem centieniem aizstāvēt un uzturēt tā saukto “urban acquis”, laikā, kad saskaramies ar ekonomikas krīzi un jaunu, ekstrēmu politisko spēku, orientāciju un lēmumu popularitātes pieaugumu.

Jaunā Pilsētu Programma ir daudzu mēnešu sarunu rezultāts starp dalībvalstīm, un notika daudzas konsultācijas ar galvenajām iesaistītajām pusēm – notika sagatavošanas komitejas, tika publicēti nacionāli, reģionāli un globāli ziņojumi, tika veidotas politikas vienības, sagatavoti problēmu analīzes ziņojumi, notika neformālas tikšanās, starpvaldību sanāksmes, reģionālas un tematiskas sanāksmes, e-diskusijas, pasaules urbāno kampaņu forums, viss ko var iedomāties! Sagatavošanās mašinērija sāka darboties 2014.gada septembrī, ar mērķi iesaistīt pēc iespējas vairāk ieinteresēto pušu no visas pasaules, un ņemt vērā viņu viedokli Jaunās Pilsētu Programmas formulēšanā.

Šīs iespaidīgās līdzdalības pieejas rezultātā ir tapis iekļaujošs, konsensus balstīts un no domstarpībām brīvs dokuments, kuram piekristu katrs, kam piemīt veselais saprāts. Iespējams, tā ir arī viena no Jaunās Pilsētu Programmas vājībām – trūkst netradicionāla radošā gara, īstenošanas plāna, mērķu un indikatoru, un šī dokumenta darbības veids to padara par tādu kā vēlmju sarakstu, nevis inovatīvu, reālas pārmaiņas nesošu programmu nākotnei.

Neskatoties uz nepilnībām un kritiku, tomēr ar Jauno Pilsētu Programmu varam strādāt. Jāatceras, ka šī dokumenta tapšanā bijušas iesaistītas ļoti daudzas puses, un dokuments ir kā atgādinājums par vērtībām, par kurām mums visiem jāturpina cīnīties, it īpaši laikā kad saskaramies ar globāliem ekonomiskiem, vides un sociāliem izaicinājumiem.

  

Kā īstenot Jauno Pilsētu Programmu?

Tūkstošiem pilsētu visā pasaulē jau daudzus gadus ir īstenojušas Jaunās Pilsētu Programmas principus, testējušas risinājumus un rīcībpolitikas. Daudzas atbildes un risinājumi jau eksistē, bet tie ne vienmēr ir zināmi plašākā mērogā.

Tieši šajā aspektā teritoriālajai sadarbībai ir katalizatora loma. Sadarbība, tīklošana, starpreģionu apmaiņa var uzlabot, pielāgot un pārnest labās prakses no vienas pilsētas uz otru. Kamdēļ par jaunu izgudrot riteni, ja nacionālās un vietējās pārvaldes var mācīties no citu labajām praksēm un kļūdām? Vai tā ir reģionāla (piemēram, Eiropas) vai starptautiska (starp pilsētām no dažādiem kontinentiem) teritoriālā sadarbība ir veids kā pilsētas var izstrādāt un pēc tam īstenot ilgtspējīgas vietējās politikas.

Kā piemēru varam apskatīt Mollet del Vallès pilsētu Spānijā ar 52 000 iedzīvotājiem.  HABITAT III konferences laikā, Mollet del Valles prezentēja savu pieredzi par ieguvumiem no sadarbības ar citām Eiropas pilsētām.

Mollet del Valles bija daļa no URBACT Diet for Green Planet sadarbības tīkla, kopā ar Sodertalje (Zviedrija), Lomza (Polija) and Moletai (Lietuva) pilsētām. Mollet del Valles, kā pilsēta bez jebkādas pieredzes vietējā pārtikas politikā, nolēma pārņemt Sodertaljes diētas politiku, kas nozīmēja veselīgas, sabalansētas, bioloģiskas, sezonālas un vietēji ražotas pārtikas piedāvāšanu pašvaldības iestāžu virtuvēs. Mollet del Valles sasauca kopā vietējos ražotājus, skolotājus, pavārus, diētas speciālistus, privātos uzņēmumus un politiķus lai pārrunātu kā uzlabot pārtikas kvalitāti un iedzīvotāju ēšanas paradumus, līdzīgi, kā to bija izdarījusi Sodertalje. Kopīgi viņi nolēma mainīt publiskā iepirkuma nosacījumus pilsētā, iekļaujot atbilstošus nosacījumus uzņēmumiem, kas nodrošina sabiedrisko ēdināšanu pašvaldības iestādēs. Šie nosacījumi ietvēra konkrētus kritērijus garšīgam un veselīgam ēdienam – bioloģiski audzēts, mazāk gaļas, vairāk dārzeņu un pilngraudu produktu, sezonālu produktu un vietēji audzētu produktu, mazāk pārtikas atkritumu. Mollet del Valles tagad nodrošina vietēji ražotu un veselīgi pagatavotu ēdienu pašvaldības sabiedriskajā ēdināšanā, tādējādi sniedzot ieguldījumu arī vietējās ekonomikas attīstībā.

 

Noskatieties video par Mollet del Valles pieredzi URBACT projektā Diet for a Green Planet: https://www.youtube.com/watch?v=W8iIdDEZd64

 

Beisingstokas pašvaldība (Basingstoke Council) un Nantes pašvaldība (Nantes) arī piedalījās HABITAT III konferencē, un prezentēja ieguvumus no pilsētu sadarbības tīkliem. Beisingstoka ar 178 000 iedzīvotāju izlēma piedalīties URBACT ESIMEC tīklā, un strādāt pie vietējā darbaspēka prasmju atbilstības darba devēju vajadzībām. Pēc starptautiskām sanāksmēm ar citām Eiropas pilsētām, meistarklasēm, tikšanās ar vietējām iesaistītajām pusēm un darba devējiem, universitātēm, pašvaldības darbiniekiem un jauniešiem, Beisingstoka ieguva labu situācijas izpratni par darba devēju vajadzībām un pilsētā trūkstošajām prasmēm, un izlēma izveidot „Beisingstokas nodarbinātības un prasmju zonu” (Basingstoke Employment and Skills Zone), lai uzlabotu atbilstību starp izglītību un lokālajām biznesa vajadzībām.

 

Noskatieties video par ESIMEC projekta rezultātiem:

https://www.youtube.com/watch?v=fM81fQBmSBY

 

Šie ir tikai daži no simtiem piemēru par teritoriālās sadarbības nozīmīgumu, kas īstenoti URBACT programmā kopā 2002.gada. URBACT ir Eiropas Teritoriālās sadarbības programma, kas finansē un atbalsta pilsētas integrētu vietējo politiku izstrādē caur tīklošanu, kapacitātes celšanu, un dalīšanos ar zināšanām.

Gadu gaitā URBACT ir nodrošinājis pilsētām iespēju tīkloties ar citām pilsētām, lai iedvesmotos, mācītos viens no otra, pārņemtu un pielāgotu labās prakses; ir nodrošināta iespēja kapacitātes celšanai pašvaldību darbiniekiem un vēlētajām amatpersonām līdzdalīgā plānošanā un politikas īstenošanā; no apakšas uz augšu (bottom-up) pieejas izmantošanā vietējo politiku dizainā un īstenošanā, izveidojot vietējās grupas; un rezultātu ietvara izmantošanā, lai uzraudzītu un novērtētu vietējo politiku ietekmi.

Balstoties uz URBACT un citu ES programmu pieredzi, Eiropas Komisija ir nolēmusi veicināt un finansēt pilsētu sadarbību starptautiskā līmenī, izmantojot jaunizveidoto Starptautisko Pilsētu Sadarbības programmu (International Urban Cooperation programme). Sākot ar 2017.gada jūniju, vismaz 3 gadus Eiropas Komisija finansēs metodisku tīklošanos starp Eiropas pilsētām un pilsētām no Meksikas, Argentīnas, Brazīlijas, Čīles, Kolumbijas, Peru, Kanādas, Ķīnas, Indijas, Japānas un ASV ar mērķi palīdzēt tām izstrādāt integrētas vietējās politikas. Šis darbības plānošanas process balstīsies uz URBACT metodoloģiju un pieredzi.

Papildus, Eiropas Komisija ir apņēmusies piesaistīt ES Pilsētu Programmu ANO Jaunās pilsētu programmas īstenošanai. ES Pilsētu Programma, kas izveidota 2016.gada 30.maijā ar Amsterdamas Paktu, un kuras īstenošanā ieguldījumu sniedz URBACT, fokusēsies uz 12 prioritārajām tēmām, tādām kā: nodarbinātība un prasmes vietējā ekonomikā, urbānā nabadzība, mājokļi, migrantu un bēgļu iekļaušana, zemes resursu ilgtspējīga izmantošana un Dabā-balstīti (Nature-Based) risinājumi, cirkulārā ekonomika, pielāgošanās klimata pārmaiņām, enerģētikas pāreja, urbānā mobilitāte, gaisa kvalitāte, digitālā pāreja, inovatīvs un atbildīgs publiskais iepirkums. 12 partnerības, kas sastāv no dalībvalstīm, pilsētām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, katra atbildīga par savu tēmu, 3 gadu laikā izstrādās darbības plānus šādās jomās: labāks regulējums (efektīvāks, labāk īstenojams un ar zemākām izmaksām); labāka finansēšana (vairāk pielāgota vajadzībām, vieglāk pieejama, labāk integrēta); un labākas zināšanas (dati, labās prakses/ projekti, pieredzes apmaiņa). Horizontālās tēmas kā mazās un vidējās pilsētas, pilsētu/lauku mijiedarbība un inovācijas arī būtu jārisina partnerību ietvaros.

Arī Latvija līdzdarbojas ES Pilsētu programmas īstenošanā. Latvijas (kā dalībvalsts) un Rīga (pašvaldība) darbojas mājokļu tēmas partnerībā, bet Jelgavas pilsēta 2017.gadā būs viens no koordinatoriem nodarbinātības un prasmju partnerībā.

Noslēgumā vēl jāpiemin, ka Eiropas Komisija ar OECD atbalstu ir apņēmusies izstrādāt un testēt globālu uz iedzīvotājiem balstītu pilsētu definīciju, kas kalpotu par universālu metodi urbanizācijas mērīšanai.

 

HABITAT III un Jaunās Pilsētu Programmas īstenošanas monitorings

Jaunā Pilsētu Programma norāda, ka būtu nepieciešams izvērtēt un pārskatīt dalībvalstu saistības, kas bija noteiktas Ilgtspējīgas Attīstības Programmā 2030 (2030 Agenda for Sustainable Development). Programma aicina ANO Ģenerālo asambleju ziņot par Jaunās Pilsētu Programmas īstenošanu ik pa četriem gadiem.

Ņemot vērā dalībvalstu dažādās saistības, kā arī sasniedzamo mērķu un harmonizētu indikatoru trūkumu, programmas īstenošanas gaitas novērtēšana varētu būtu ļoti sarežģīts process. No otras puses, tas varētu rosināt diskusijas par harmonizēta sasniedzamo rezultātu ietvara nepieciešamību. Cerams, tas varētu notikt krietni pirms nākamās ANO Mājokļu un Ilgtspējīgas Attīstības konferences un jaunas programmas pieņemšanas 2036.gadā.

URBACT turpinās uzmanīgi sekot procesam, un nodrošinās savu pieredzi, ekspertīzi un atbalstu pilsētu tīklošanās, dalīšanās ar zināšanām un kapacitātes celšanas veidā pilsētpolitikā iesaistītajām organizācijām Eiropā un ārpus Eiropas.

 

Fotogrāfijas par URBACT dalību HABITAT III apskatāmas šeit - URBACT FLICKR here

 

Raksta versija angļu valodā http://urbact.eu/take-aways-habitat-iii-and-new-urban-agenda