Mūsu laika iezīme: jaunie URBACT projekti atspoguļo iedzīvotāju ietekmes iespējas uz pilsētu attīstības politiku

Protams, visi URBACT projekti uzsver vajadzību pēc daudzu iesaistīto pušu līdzdalības, tātad zināmā mērā fokuss uz iedzīvotāju iesaisti nav nekāds jaunums. Tomēr, tendence jaunajos URBACT projektos izskatās citādi. Es gribētu teikt, ka šajā projektu raundā varam novērot daudz lielāku uzsvaru uz iedzīvotāju aktīvu un jēgpilnu lomu pilsētu attīstībā. Šī tendence parāda augošas bažas par pārvaldību kopumā – visos līmeņos, un, īpaši, neuzticēšanos tradicionālajām institūcijām. Šajā ziņā URBACT dara to pašu ko vienmēr – funkcionē kā spogulis plašākiem pilsētpolitikas jautājumiem Eiropā un veido kapacitāti pārmaiņām.

Tad kā tieši šie projekti izskatās?

Apskatīsim četrus no jaunajiem URBACT projektiem mazliet detalizētāk.

CHANGE!

CHANGE! tīkls koncentrējas uz sociālo dizainu sabiedriskajiem pakalpojumiem. Tas norāda uz paradigmas maiņu sabiedriskajos pakalpojumos visā Eiropā, kur jātiek galā ar augošu pieprasījumu situācijā ar samazinātiem resursiem. Šis projekts atzīst nepieciešamību pēc jaunas domāšanas, eksperimentiem un sociālās inovācijas pilsētu līmenī.

CHANGE! vadošais partneris ir Eindhovenas (Eindhoven) pilsēta, kas bija iedzīvotāju iesaistīšanas pioniere ar savu WeEindhoven portālu. CHANGE! tīkls lielā mērā balstās uz Lielbritānijas analīzi par iespējām pēc labklājības valsts sistēmas. Balstoties uz  Collaborate izpēti un ņemot vērā Participle secinājumus,  CHANGE! projekts pasvītro nepieciešamību pēc labklājības risinājumiem, kurus varētu saukt par kopienas risinājumiem (relational welfare), liekot lielāku uzsvaru uz vietējo iedzīvotāju sadarbību un iniciatīvu. Projekts atsaucas uz slaveno Swindon lietu, kura citēta URBACT Workstream atskaitē, kur nabadzīgas ģimenes nonāca vēl bezpalīdzīgākā situācijā sabiedriskā sektora iejaukšanās dēļ.

Jauni uz sadarbību balstīti modeļi tiek ieteikti kā labākais risinājums. Tam nepieciešama dizaina domāšana, etnogrāfiska pieeja un cita veida loma un darbības veidi pašvaldībām. Lai arī atrodamies sabiedriskā sektora revolūcijas sākuma fāzē, varam novērot daudzus izmaiņu asnus visā Eiropā. CHANGE! gan pēta, gan atbalsta šīs pārmaiņu iniciatīvas. Gdaņskas pilsēta ir kā saikne starp CHANGE! un BoostInno – vēl vienu no jaunajiem URBACT tīkliem. Kā norāda URBACT ziņojums (Workstream) par pilsētām un sociālo inovāciju, šī Polijas pilsēta meklē jaunus ceļus kā iesaistīt iedzīvotājus lēmumu pieņemšanas procesos. Pašreizējais mērs Pavels Adamovičs (Pawel Adamowicz), „Solidaritātes” veterāns, kurš atrodas amatā kopš 1998.gada, ir viens no galvenajiem virzītājspēkiem, piemēram, ieceļot cilvēkus no malas nozīmīgos amatos domes administrācijā. Gdaņska ir iesaistīta abos šajos tīklos, BoostInno kā vadošais partneris.  

BoostInno

Lai arī četrkāršā spirāle (quadruple helix – augstākās izglītības sektors/ industrija/ pārvalde/ mediji un iedzīvotāji), ir būtiska BoostInno tīkla darbā, iedzīvotāju ietekme nav tīkla galvenais fokuss. BoostInno pasvītro pārvaldes iestāžu būtisko lomu ar uzsvaru uz to sociālās inovācijas funkciju. Tāpat kā CHANGE!, BoostInno uzskata, ka status quo saglabāšanās nav iespējama, bet uzskata, ka pilsētu pašvaldības ar savām sociālās inovācijas iespējām var būt pārmaiņu veicinātāji. Abi tīkli iedvesmojas arī no Janga Fonda (Young Foundation's) sociālās inovācijas spirāles modeļa.

BoostInno atsaucas uz mūsdienu domātāju, tādu kā Mazzucato, darbiem,  kas norāda uz būtisko lomu, ko valdības ir spēlējušas komerciālās inovācijas stimulēšanā. Tādējādi Mazzucato met izaicinājumu izplatītajam viedoklim par valsts pārvaldi kā lēnu, īstermiņā domājošu un no riska izvairīgu sistēmu. BoostInno balstās uz iepriekšējām URBACT My Generation at Work aktivitātēm, kur uzsvērta pilsētu pašvaldību loma kā starpniekiem un veicinātājiem jaunajā uz sadarbību balstītajā modelī.

Interactive Cities

Iesaistīto pušu sadarbība, un īpaši mobilo tehnoloģiju ietekme uz to,  ir centrālais jautājums mūsu trešajā projektā Interactive Cities, kuru vada Dženovas pilsēta Itālijā. Ja caurskatāmība, kolektīva lēmumu pieņemšana un pilsētu efektivitāte ir augstu mūsu „kas nepieciešams” sarakstā, tad informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) arvien biežāk nodrošina veidu kā to panākt.

Interactive Cities pētīs pilsētu digitālās platformas komunikācijai ar iedzīvotājiem. Tiks apskatītas gan tādas platformas, kas paredzētas iedzīvotāju informēšanai, gan tādas, kas viņiem dod iespēju ieņemt aktīvāku pozīciju vietējā demokrātijā. Helsinku Open Ahjo un nexthamburg ir labi piemēri šādiem digitāliem pārvaldes rīkiem.

Arī lielu datu apjomu izmantošana ir Interactive Cities uzmanības lokā. Labākai plānošanai un investīciju lēmumiem, kas balstīti uz izpēti reālā laikā, ir milzīgs ieguvumu potenciāls, īpaši tādās jomās kā mobilitāte. Un tā nav tikai reaģēšana uz jau esošiem modeļiem. Palermo nevalstiskā organizācija PUSH  izmantoja savu Traffico2 aplikāciju kā elementu kampaņai, kas „atalgoja” zema oglekļa transporta izvēli, tādējādi veicinot uzskatu maiņu pilsētā. Pilsētu administrācijas un transporta pakalpojumu sniedzēji ir būtiski spēlētāji šajās pārmaiņās, jo viņiem ir plaši dati par transporta situāciju.

Daži no visaizraujošākajiem notikumiem rodas tur, kur satiekas mobilitāte, bizness un pieejamība. Varšava šajā ziņā rāda piemēru ar pastāvīgi augošu piedāvājumu. Tas ietver Varšavas Instagram kontu insta_warszawa un Bloomberg mēru apbalvojumu (Bloomberg Mayors Award) ieguvušo Virtual Warsaw. Pēdējais piemērs ir uz beacon tehnoloģiju balstīts navigācijas rīks vājredzīgiem cilvēkiem, kuram pašvaldība un partneri pēta plašākas pielietojuma iespējas.

 

AgriUrban

Jauno tehnoloģiju pielietošana ir būtisks aspekts arī mūsu ceturtajā un pēdējā jauno tīklu piemērā – AgriUrban. Virspusēji skatoties uz šiem četriem projektiem, varētu domāt, ka AgriUrban neiederas kopējā sarakstā – šajā projektā uzsvars ir uz pārtikas sistēmas plānošanu pilsētām. Bet zem augsnes virsējā slāņa ir acīmredzamas kopējas tēmas.

AgriUrban tīklu vada Baiena Andalūzijā. Tīkla ideju iedvesmo arvien pieaugoša vēlme pēc veselīgas, cenu ziņā pieejamas vietējās pārtikas. AgriUrban sasaista seno attiecību starp pilsētām un to lauku teritorijām ar mūsdienīgām biznesa pieejām, uzsverot īsas piegādes ķēdes, dinamisku uzņēmējdarbību un efektīvu uz tehnoloģijām balstītu ražošanu.

Visā Eiropā pilsētas pārdomā savu pieeju pārtikas ražošanai. Šī tendence izpaužas dažādos veidos – sākot no Nomadic Green Berlin kustības līdz Bristoles (Bristol's) plānošanas režīmam, kas dod priekšroku vietējiem audzētājiem. Tas ietver tādas pilsētas kā Roma ar iedvesmojošo All For Quality kampaņu, Sodertelji (Södertälje) ar iepirkuma atbalstu veselīgai, vietēji ražotai pārtikai skolu ēdnīcās, kā arī URBACT Diet for a Green Planet pilotprojektu. Visi šie piemēri prasa jauna veida partnerības pieeju, kur iedzīvotāji, pašvaldību atbalstīti, ieņem daudz aktīvāku lomu.
 

Kādas ir kopējās tēmas? Kādēļ tieši tagad?

Jūs noteikti jau būsiet pamanījuši kopīgos pavedienus šiem projektiem. Tie ir:

·         aktīvāka iedzīvotāju iesaistīšanās pakalpojumu dizainā, īstenošanā un lēmumu pieņemšanā;

·         tehnoloģiju izmantošana, lai veicinātu caurskatāmību, efektivitāti, un uzlabotu investīciju lēmumus; 

·         jauni iesaistīto pušu sadarbības modeļi, kur iedzīvotāji ieņem būtisku lomu, bet pilsētu pašvaldības darbojas kā starpnieki un koordinētāji.

Šajā rakstā mēs esam fokusējušies uz četriem jaunajiem URBACT tīkliem, bet šīs svarīgās tēmas parādās arī daudzos citos. Šis tēmas ir mūsu laika iezīmes. Tātad, kādēļ šīs tēmas tik spēcīgi parādās tieši pašlaik? To ietekmē vairāki faktori. Pirmkārt, mēs redzam samazinātus pilsētu budžetus vienlaikus ar kompleksām ekonomiskām, vides un sociālām problēmām mūsu pilsētās. Kombinācijā ar to, vairāk kā dekādi pēc globālās finanšu krīzes sākuma, mēs turpinām pieredzēt uzticības mazināšanos tradicionālajām institūcijām, politiskajiem līderiem un, kas ir visuztraucošāk, demokrātiskajām institūcijām.

No otras puses, katrs no šiem četriem tīkliem izmanto aktivitātes vilni, kas jūtams pilsētās visā Eiropā, lai arī ļoti nevienmērīgi. Tas ietver paaugstinātu iedzīvotāju entuziasmu sniegt aktīvu ieguldījumu savā nākotnē. Paralēli redzam arī to, ka daudzās pilsētās veidojas jauni līderības modeļi, kur līderi jūtas ērti pieņemot lēmumus kopdarbā ar iedzīvotājiem. Jaunās digitālās platformas piedāvā svaigu (bet ne unikālu) veidu kā to paveikt, īpaši, ņemot vērā, ka šīs pašas tehnoloģijas ir mainījušas iedzīvotāju/patērētāju gaidas attiecībā uz pakalpojuma kvalitāti.
 

Kā URBACT var atbalstīt šo pilsētu mērķus?

Šajā rakstā, balstoties uz projektu materiāliem, piemēram, esošās situācijas izpētes ziņojumiem, kas tiks publicēti tuvākajā laikā (State of the Art reports), apskatīti Eiropas pilsētu veiksmīgie piemēri iedzīvotāju iesaistīšanā pārvaldes procesos. Taču, ir labi zināms, ka uz katru veiksmīgo piemēru, ir vairākas citas pilsētas, kam līdz šim nav izdevies sasniegt tik labus rezultātus. Tas bija labi redzams nesenā Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta Pilsētu attīstības tīkla (Urban Development Network) peer review sanāksmē Seviljā, kur izaicinājums iesaistīt iedzīvotājus lēmumu pieņemšanas procesos parādījās kā aktuāla tēma.

Šajā programmēšanas periodā Eiropā ir tendence vairāk funkciju nodot pašvaldībām. Tomēr, tas ne vienmēr nāk kopā ar finansējuma palielināšanu, tādējādi radot spiedienu uz pilsētām optimizēt esošos resursus. Tajā pašā laikā pilsētu izaicinājumu sarežģītība un apjoms ir vēsturiski augstākajā punktā, un privātās sarunās, daudzi pašvaldību pārstāvji atzīt, ka jūtas tā, it kā reģionālais un nacionālais pārvaldes līmenis nostādītu vietējās pašvaldības bezizejas situācijā.

Šajā sarežģītajā kontekstā pilsētu labākie sabiedrotie ir citas pilsētas. URBACT tīkli dod šādu sadarbības iespēju. Tā ir iespēja eksperimentēt, iespēja dalīties, Galvenais, tā ir iespēja mācīties un mācīties darba procesā, neatkarīgi no tā vai esat pilsētas mērs, pilsētas vadītājs vai pašvaldības pakalpojumu sniedzējs. URBACT programma piedāvā šīs iespējas caur dalību sadarbības tīklos, kā arī caur pieeju unikāliem pasākumiem, kā, piemēram, URBACT Vasaras universitāte.

URBACT Vasaras universitāte saved kopā URBACT partnerus no visas Eiropas, lai gūtu praktisku mācīšanās pieredzi pilsētu attīstības aktualitātēs. Vairāk kā 3 dienas dalībniekiem ir iespēja kopīgi strādāt pie risinājumiem mūsdienu izaicinājumiem, izmantojos simulētas pilsētas piemēru. Tas ir stimulējošs piedzīvojums, kas ļauj veidot ilgstošas pazīšanās ar kolēģiem no visas Eiropas. URBACT sniedz atbalstu, lai dalībnieki no vairāk kā 200 URBACT pilsētām varētu apmeklēt, un šogad vasaras universitāte notiks Nīderlandē augusta beigās.

Tiem, kas jau darbojas URBACT tīklos vasaras universitāte ir lieliska papildus iespēja. Bet tā nav Eiropas pilsētu lielākā daļa. Tāpēc programmas līmenī mūsu darbs ir dalīties ar iegūto pieredzi. Mēs to darīsim caur dažādiem kanāliem – sociālajiem medijiem, mūsu mājas lapu, jauniem produktiem un pastāvīgu pasākumu programmu. Aicinām komunicēt, dalīties ar savu pilsētu stāstiem un piedalīties lielajā URBACT sarunā.
 

Tulkoja: Laura Cunska-Āboma

URBACT Nacionālā kontaktpunkta koordinatore Latvijā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Raksts angliski pieejams šeit: http://urbact.eu/sign-times-new-urbact-projects-reflect-people-power-patterns