Apkārtnes kopienu veicināšana - atslēga uz sadarbību starp pašvaldību un iedzīvotājiem

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Guntars Ruskuls

Kā cēlies jēdziens „apkaimes”?

Termins “apkaime” tiek lietots rietumu pasaulē jau labu laiku, un arī pie mums tas faktiski ir pārņemts kā tulkojums no angliskā termina neighborhood. Protams, arī iepriekš pilsēta teritoriāli tika uztverta, lietojot tādus terminus kā rajons vai mikrorajons, tomēr apkaimes definīcija paplašina jēdzienu, uzsverot arī vietējās kopienas nozīmi. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments apkaimes jēdzienu skaidro kā piemērota lieluma apdzīvotu vidi, kam ir sava apkalpe, identitāte un raksturs, kas izriet no apbūves veida, fiziskajām robežām, ainavas un iedzīvotāju kopības izjūtas.

Rīgas sadalīšana 58 apkaimēs

Kā radās apkaimju ideja? Ar kādu mērķi?

2007. gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir uzsācis darbu pie Rīgas apkaimju izpētes un robežu noteikšanas. Koncepcijā ir iesaistīti Rīgas domes dažādu nozaru speciālisti, katrs ar īpašu skatu uz Rīgas apkaimju attīstību. Apkaimju attīstības koncepcija ir neatņemama, un tā apvieno speciālistu intereses, uzsverot Rīgas teritorijas unikālo daudzveidību, kas sastāv no ģeogrāfiskā izvietojuma, kultūrvēstures mantojuma atšķirībām un sociālo slāņu dažādības. Iesākumā mēs kā plānotāji vairāk domājām par analītiska rakstura informācijas apkopošanu. Lai varētu monitorēt attīstības procesus, bija nepieciešams sadalīt Rīgu mazākās teritoriālās vienībās par priekšpilsētām. Uzaicinājām prominentus ekspertus un iepazīstinājām ar ideju, viņi atbildēja, ka tā ir ļoti laba, tikai - kāpēc mēs esam aizmirsuši cilvēkus. Tad arī mēs šai idejai piešķīrām pavisam citu nozīmi, uzsverot vietējo sabiedrību – kopienu integrāciju pilsētā. No plānošanas viedokļa šīs platformas mērķis ir, nosakot apkaimes, radīt priekšnoteikumus līdzsvarotas sociāli – ekonomiskās un telpiskās politikas ieviešanai Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Lūdzu īsumā raksturojiet Rīgas apkaimes.

Tās ir dažādas gan izmēru, gan funkcionalitātes ziņā, kopumā 58. Telpiski Rīga ir monocentriska pilsēta, kurā aktīvākais un piesātinātākais ir pilsētas vēsturiskais centrs, kurā iekšēji koncentrējas vissvarīgākās pilsētas funkcijas. Taču Rīga nesākas un nebeidzas ar pilsētas centrālo daļu. Kaut arī citos pilsētas reģionos un mikrorajonos veiktās funkcijas un piedāvātais pakalpojumu klāsts nav salīdzināmi, tomēr arī šo pilsētas teritoriju funkcionālā un kultūrvēsturiskā nozīme ir ļoti svarīga.

Rīga ir liela metropole Ziemeļeiropas dimensijā. Rīga aizņem 304,05 km 2 lielu teritoriju ar vairāk nekā 630 tūkstošiem iedzīvotāju, bet ar aglomerāciju tā aizņem ~ 7 000 km² ar ~ 1,1 miljonu iedzīvotāju, kas ir puse no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Bez šaubām, tik lielu pilsētu nevar uzskatīt tikai par vienu veselumu, tāpēc dažādas Rīgas vietas dažādos vēsturiskos posmos, gan vēsturiski, gan ģeogrāfiski, gan administratīvi, gan statistiski ir ieguvušas savus nosaukumus, robežas un identitāti. Bieži vien šīs teritorijas sākotnēji ir bijušas muižas vai ciemati, kurus vēlāk pievienoja Rīgai (Bolderāja, Bišumuiža un citi). Vēlāk, kad Rīgas robežas izlīdzinājās un šīs mazās pilsētas vienības kļuva par lielpilsētas sastāvdaļu, dažādās ģeogrāfiskajās kartēs tika saglabāts to nosaukums un aptuvenās robežas. Pirmās Latvijas Republikas laikā šīs robežas jau bija kalpojušas kā statistikas vienības. Latvijas padomju laikā ir izveidojušies dzīvojamo ēku kompleksi (apbūves īpašumi) - dzīvojamo ēku galvenie konstrukcijas elementi, kurus veidoja vairākas dzīvojamo māju grupas un ikdienas kultūras un sadzīves institūcijas. Dzīvojamo māju ielas un rajona līmeņa maģistrāles parasti norobežo dzīvojamos kompleksus.

Mūsdienās pilsētas telpiskā precizitāte nav tikai pilsētas plānošanas vai apbūves rakstura jautājums. Daudz tiek apspriests par kopienām, etniskām un kultūras iezīmēm, sabiedrības sociālo noslāņošanos vai atstumtību, drošību, dažādiem piedāvātajiem pakalpojumiem un, protams, par mājokļu veidiem un pilsētplānošanas nozīmi.

Mums ir daudzfunkcionālās apkaimes kā centrs ar gandrīz 70 000 darbavietām, un tipiski guļamrajoni. Katras apkaimes izcelšanās un ģenēze nosaka arī apkārtējo ainavu. Piemēram, Buļļos vai Vecdaugavā jūs vēl atradīsiet autentisku zvejnieku piestātnīti. Savukārt Pļavnieki, Imanta ar savām daudzīvokļu dzīvojamām mājām un automašīnu pilniem pagalmiem atgādinās, ka esat lielākajā Baltijas pilsētā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments daudz strādā ar apkaimju koncepciju. Vai jūs varētu, lūdzu, padalīties ar savām iniciatīvām?

Pilsētas dome iepazīstināja ar publiski pieejamo portālu www.apkaimes.lv, kurā ir detalizēts un regulāri atjaunojams faktu kopums par ģeogrāfisko situāciju, vēsturi, iedzīvotājiem un viņu nodarbošanos, sociālo un biznesa infrastruktūru, Rīgas domes darbību un citām nozīmīgām aktualitātēm katrā apkaimē. Sākotnēji apkaimju platformas ideja kalpoja analītiskiem mērķiem. Tālāk attīstot apkaimes ideju, dome nolēma mainīt savu pieeju, lai vairāk pievērstos kopienām. Pilsētas attīstības departaments nodrošina vairākas veicināšanas aktivitātes, piemēram, apkārtnes forumus, kā rezultātā Rīgā tika izveidotas daudzas ģeogrāfiskas NVO. Daudzas NVO ir kļuvušas par starpnieku starp vietējiem iedzīvotājiem un pilsētas domi. No 58 Rīgas mikrorajoniem vairāk nekā 20 ir apkaimju NVO, dažas no tām ir pievienojušās Apkaimju aliansei, kas pārstāv vairāk nekā 200 000 rīdzinieku intereses. Rīgas Apkaimju alianse ir nevalstiska organizācija, un tā tika dibināta ar misiju stiprināt nozīmīgo Rīgas pilsētas administrācijai ieinteresēto pušu - organizēto struktūru pārstāvēto apkaimēs dzīvojošo kopienu - lomu pilsētas attīstības procesos. Apkaimju alianses galvenais sasniegums ir līdzdalības budžeta ieviešana Rīgā, kuru pašvaldība īsteno otro gadu pēc kārtas, piešķirot 500 000 eiro projektiem saistītiem ar apkaimi.

Apkaimju platforma tiek izmantota dažādiem mērķiem, piemēram, pilsētplānošanai, sabiedrības attīstībai, kultūrai un mākslai, izglītībai un pētniecībai, vēsturiskiem stāstiem, pilsētas ainavu veidošanai, nekustamā īpašuma attīstībai un ar kaimiņattiecībām saistītu projektu ideju finansēšanai.

Apkaimju svinēšana Brasā

Jūsuprāt, kuras Rīgas apkaimes šobrīd ir aktīvākās? Kādi ir to redzamākie darbi?

Manuprāt, pašlaik - Āgenskalns, Brasa, Čiekurkalns, Vecmīlgrāvis un Sarkandaugava. Āgenskalnā, protams, aktīvs ir Kalnciema kvartāls ar saviem radošajiem pasākumiem un pulcēšanās vietu. Tagad arī ap Āgenskalna vēsturisko centru un tirgu veidojas dažādas kustības t.sk. Āgenskalna apkaimes biedrība. Brasā noris Hospitāļu ielas svētki, kopiena aktīvi piedalās dažādos sabiedrības integrācijas projektos. Biedrības Čiekurkalna apkārtne darba rezultāts bija jauns bērnu rotaļu laukums, kas izveidots Čiekurkalnā. Biedrība arī risina problēmas, kā arī meklē apkārtnes parka izveides iespējas. Viņi organizē arī sakopšanu, mākslas pasākumus un gadatirgus. Vecmīlgrāvis iet nedaudz atšķirīgu ceļu un sadarbojas ar Rīgas brīvostu. Lielākie darbi ir izcīnīta publiskā telpa pie Daugavas, kā arī drūmais brīvostas žogs ar bērnu zīmējumu palīdzību ir kļuvis atraktīvāks. Sarkandaugava ir kļuvusi par karstāko apkaimi pēdējo 5 gadu laikā. Tur noris dažādi kultūras un sabiedrības līdzdalības pasākumi, ir iekārtots Alekša skvērs. Sava kārta nu ir arī Aldara parkam, kas būs labs papildinājums radošajam kvartālam, kas veidojas Aldara rūpnīcas teritorijā.

Bērnu iesaistīšana apkaimju aktivitātēs Sarkandaugavā

Kā sabiedriski aktīvie Rīgas iedzīvotāji un nevalstisko organizāciju pārstāvji var iesaistīties apkaimju attīstības procesos?

RD IKSD ir vairākas atbalsta programmas gan darbīgajām apkaimēm, gan radošiem kvartāliem. Šie ir ļoti būtiski pašvaldības iniciētie instrumenti, bet, protams, kopiena var pašorganizēties un meklēt atbalstītājus savās rindās. Galvenie darbības virzieni apkaimes svētki, talkas, sapulces, attīstības ieceru apspriedes u.c. jautājumi.

Purvciema apkaime, kuras robežās atrodas arī NVO nams, iedzīvotāju skaita ziņā varētu būt viena no lielākajām. Kā iedzīvotājiem te rast kopīgu valodu?

Jā, ar gandrīz 60 000 iedzīvotājiem tā ir lielākā apkaime. Salīdzinājumam - Purvciems varētu būt piektā lielākā pilsēta Latvijā. Patiesībā, tik lielās apkaimēs nodibināt sabiedriski aktīvu plaši pārstāvētu iedzīvotāju kustību ir problemātiski. Purvciemā pavisam nesen nodibināta biedrība un tai vēl ir daudz jāstrādā, lai konsolidētu apkaimes iedzīvotājus. Mums ir labi piemēri Bolderājā un Vecmīlgrāvi, bet parasti jau vietas apbūves raksturs daudz ko nosaka. Lielajās apkaimēs noteikti vajag definēt satikšanās centrus. Iespējams, NVO nams Purvciemam var tieši dot nepieciešamās telpas, kur pulcēties aktīvākajiem iedzīvotājiem, lai pārrunātu apkaimes nākotnes ieceres. “Sarkandaugavas attīstības biedrība”, piemēram, tiekas BJC “Laimīte”, Grīziņkalna un Avotu kopienas - “Koka Rīgā”. Manuprāt, vēl nenovērtēta ir pilsētas bibliotēku kapacitāte, kam ir labs teritoriālais pārklājums.

Kā iedzīvotāji var izteikt savu viedokli vai paust attieksmi par pilsētvides problēmām, lai dzīvot Rīgā un tās apkaimēs būtu ērtāk un patīkamāk?

RD PAD ir rīkojis sapulces apkaimēs par jauno Rīgas teritorijas plānojumu. Tāpat, esam rīkojuši tā saucamos “apkaimes gidus” – gājuši apkaimēs, vietējo iedzīvotāju vadīti uzklausījām problēmas un vienojāmies par risināmiem jautājumiem. Ar RD IKSD atbalstu katru gadu notiek finansējuma konkurss apkaimju forumu rīkošanai. Manuprāt, tas varētu būt labs sākums apkaimes iedzīvotāju konsolidēšanā. 2019. gads bija zīmīgs ar līdzdalības budžeta palaišanu pilsētā. Kā jau pilota gadā, tas raisīja virkni jautājumu un problēmu, tomēr pats galvenais – apkaimju iedzīvotāju liela interese, tika veicināta.

Apkaimju apsekošana kopā ar iedzīvotājiem. “Apkārtnes ceļvedis”. 2015. gada maijs

Kāds ir Jūsu nākotnes redzējums apkaimju attīstībai?

Optimāli būtu tuvināt pašvaldības pakalpojumus iedzīvotājiem. Es novēlu, lai katrā apkaimē izveidojas sava kopiena, atrodot spēcīgu līderi un veidojot dialogu ar Rīgas domi, kaimiņu apkaimēm un attīstītājiem, kas vēlas īstenot projektus. Attīstītāju “audzināšana” par vietas vēsturi un kontekstu arī ir apkaimes kopienas uzdevums. Tādā veidā arī jaunie projekti respektēs vietas identitāti un harmoniski papildinās jau esošo pilsētvidi un ainavu.

Jūs atbildējāt uz NVO nama uzaicinājumu un iesaistījāties darbā vietējās atbalsta grupas URBACT projektā "Rīgas NVO Nams- sadarbības platforma organizācijām un pašvaldībām." Kādas ir jūsu pārdomas par šo dalību?

Dalība projektā “Active NGOs” ir vērtīga un bagātinoša gan no vietējā līmeņa aktivitāšu, gan no starptautisko notikumu perspektīvas. Es piedalījos seminārā Spānijā, Santa Polā, kur tika prezentēti daudzi praktiski un interesanti piemēri par pilsonisko iniciatīvu plānošanu, sadarbības tīklu izveidi un metodēm sabiedrības iesaistes veicināšanai. Īpaši iedvesmojošs bija eksperts no Madrides Migels Jaencike. Eksperts parādīja pilsonisko iniciatīvu kartēšanas piemērus kā iespēju identificēt pilsētās vai to apkaimēs sabiedriskās aktivitātes, iniciatīvas, nevalstiskās organizācijas un publiskās telpas. Pilsoniskā sabiedrība, kas ir kartēta vai izveidota tīklā, ļauj pašvaldībām izprast iedzīvotāju aktuālās tēmas, viņu prioritātes, kā arī ļauj organizācijām apvienot spēkus kopienas attīstības pasākumos. Pamazām mēs īstenojam dažas idejas, kas tika prezentētas mūsu darbā ar kaimiņu kustību. Es labprāt turpināšu sekot projekta aktivitātēm.

Rīgas apkaimes koncepcijas prezentācija projekta transnacionālajā seminārā Santa Polā, Spānijā 2019. gada februārī

Paldies par sarunu!

Intervēja: NVO nama projektu koordinatore Zinta Gugane

Raksts oriģinālvalodā šeit: