Kopīgi mājokļu modeļi – nozīmīgs saliedētības avots Eiropas pilsētās

Konferences laikā TU Delft pētniece Dr Darinka Czischke apgalvoja, ka koplietošanas mājokļi pagājušajā gadsimtā ir piedzīvojuši dažādas izmaiņas. Viens no visizplatītākajiem koplietošanas mājokļu veidiem ir kooperatīvs mājoklis, kas parādījās jau 1900.gadu sākumā kā daļa no plašākas kooperatīvu kustības.

Kopīgie mājokļi The Global North, Dr Darinka Czischke

Balstoties uz URBACT programmas un UIA pieredzi, šis tiešsaistes pasākums tika izveidots kā interaktīvs forums, lai prezentētu un apspriestu inovatīvus risinājumus un tendences: kopienas zemes trasts (community-land trust), kopīpašums (co-housing) un kooperatīvs mājoklis (cooperative housing).

Kooperatīvs mājoklis: atbilstoša pieeja

Andreas Wirtz, Šveices mājokļu kooperatīvu asociācijas valdes loceklis, paskaidroja, ka Šveicē ir senas kooperatīvo mājokļu tradīcijas. Šodien Cīrihē (Zurich) ir apmēram 35 000 kooperatīvo māju, un 25% no visiem īrētajiem dzīvokļiem nav komerciāli.

Kooperatīvie mājokļi piedāvā mājokļu izmēru un plānu daudzveidību apvienojumā ar kopīgām ērtībām. Šādi mājokļu modeļi var efektīvi reaģēt uz sabiedrības vajadzībām, tādā veidā, tas ir ne tikai vispieejamākais veids dzīvošanai Šveicē, bet arī salīdzinājumā ar citiem mājokļa veidiem aizņem mazāk vietas.

Šveices mājokļu kooperatīvā modeļa pamatā ir cieša sadarbība ar valsts organizācijām. Šveices mājokļu kooperatīvu asociācija palīdz jaunu mājokļu projektiem ar apgrozības fondiem, solidaritātes fondiem un līdzdalību kapitālā.

Kopienas zemes trasts (community-land trust jeb CLT) – veids kā aizsargāt mājokļus no spekulācijām

Galvenā iezīme kopienas zemes trasta, ka skaidroja Arthur Cady no Briseles CLT, ir tas, ka tie aizsargā zemi un mājokļus no spekulācijām ar nekustamo īpašumu. CLT “iegādājās zemi un ilgstoši iznomā to zemes īpašniekiem, kas atrodas uz tās pašas zemes”. Izmantojot šo mehānismu, zeme tiek uzturēta uzticībā, un tikai ēkas tiek pārdotas par fiksētām cenām, kuras pastāvīgi uztur par pieņemamu cenu.

CLT prasa tikai vienu sākotnējo ieguldījumu zemes iegādē, ēku celtniecībā vai remontā. Šī ir inovatīva pieeja, kas pašlaik tiek pārbaudīta UIA CALICO projekta ietvaros, kur valsts finansējumam bija izšķiroša nozīme zemes iegādē un tā ļāva saglabāt pieejamas vienības cenas visneaizsargātākajām grupām.

Kopīpašuma loma Eiropā

Šobrīd Eiropā darbojas 109 CLT Anglijā un Velsā, 22 Francijā, 4 Beļģijā un daudzi citi, kas ir īstenošanas procesā Īrijā, Nīderlandē un Vācijā. Turklāt tiek realizēts INTERREG Europe projekts „Ilgtspējīgi mājokļi iekļaujošām un saliedētām pilsētām”, kura mērķis ir atbalstīt CLT izveidi pilsētās Ziemeļrietumeiropas reģionos 2017.– 2020.gadā.

Lai arī kopīgais mājoklis nevar atrisināt visas Eiropas mājokļu problēmas, risinājumā var ietilpst dažādas nespekulējošas īpašumtiesību formas. Tiem var būt galvenā loma dažu Eiropas steidzamāko vajadzību apmierināšanā, ko pastiprina Covid-19 ietekme, attiecībā uz mājokļu nevienlīdzību, sociālo atstumtību un ilgtspējību.. Jo galvenā uzmanība tiek pievērsta iedzīvotājiem un sabiedrībai, un tiek piedāvāti lēti un videi draudzīgi mājokļi.

Pilsētas galvenokārt ir atbildīgas par to, lai nodrošinātu, ka viņu pilsoņiem ir pieejami piemēroti un pieejami mājokļi!

                                                                                 -

Iezīmē datumus arī nākamajiem vebināriem:

2020.gada 26.jūnijs – „Neviens neatpaliek – neaizsargātas grupas piekļuve atbilstošam mājoklim - konkrēto problēmu risināšana”

2020.gada 6.novembris – „Taisnīgas finanses: pašvaldību stratēģijas mājokļu aizsardzībai pret spekulācijām”

Nokāvēji pirmo vebināru? Tad skaties pilno versiju URBACT Youtube kanālā šeit:

Rakstu sagatavoja:

Anastasija Bizjajeva

URBACT Nacionālais kontakpunkts