Mazo pilsētu konkurētspēja: “Padarīsim to par prioritāti!”

Unikāli vietējie veikaliņi, īpaši vietējie produkti un kultūras pasākumi, vietējās kopienas saliedēšanas pasākumi un finansiāli stimuli – mazās pilsētas meklē veidus kā saglabāt pievilcību uzņēmēju, talantu un tūristu acīs, konkurējot ar lielo pilsētu labumiem.

Gadu gaitā simtiem mazās pilsētas ir pievienojušās URBACT sadarbības tīkliem, lai strādājot kopā ar vietējām grupām un starptautiskajiem ekspertiem meklētu ilgtspējīgus, starpnozaru risinājumus tādām problēmām kā tukšas galvenās ielas, vājš darba tirgus un novecojošs iedzīvotāju sastāvs.

URBACT sadarbības tīkli RetaiLink, Agri-Urban un City Centre Doctor stāstīja par dažiem risinājumiem konferencē “Vitality of Smaller Cities” Barselonā (Spānija). Konferences pārskatu ar gadījumu analīzes piemēriem un rīcībpolitikas rekomendācijām var apskatīt ŠEIT . Pārskatā apkopotas pilsētu mēru, speciālistu un pētnieku no 23 valstīm idejas par to kā izveidot dzīvīgus pilsētu centrus, palielināt vietējo produktu pārdošanas iespējas un padarīt mazās pilsētas par prioritāti.

Bet kāpēc gan mazās pilsētas ir tik svarīgas?

“Mazas pilsētas ir Eiropas teritoriālā vienādojuma mugurkauls. Šīs pilsētas ir izkaisītas visā kontinentā, un tām ir ļoti svarīga nozīme, lai sniegtu pakalpojumus pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem," norāda URBACT sekretariāta direktors Emanuels Moulins (Emmanuel Moulin). “Eiropa var darīt vairāk mazo pilsētu labā. Dažkārt uzsvars tiek likts tikai uz lielajām metropolēm, balstoties uz pieņēmumu, ka tās ir ekonomiskās attīstības virzītājspēks. Es uzskatu, ka Eiropai ir nepieciešama līdzsvarota teritoriālā attīstība, un tai būtu jāsniedz lielāks atbalsts mazākām pilsētām.”

Lielākas, labāk zināmas pilsētas var darboties kā galvenie punkti pilsētu ekonomikas attīstībai un inovācijai. Tā kā pastāv aglomerācijas potenciāls un būtiski infrastruktūras ieguldījumi, tām var būt īpašas priekšrocības salīdzinājumā ar mazām un vidējām pilsētām.

Taču ES pilsētvides attīstības programmā (EU Urban Agenda) ir atzīts, ka jebkura lieluma pilsētu teritorijas var veicināt izaugsmi, radīt darbavietas iedzīvotājiem un palielināt Eiropas konkurētspēju globalizētā ekonomikā. Kā norāda Nīderlandes pilsētu pārstāvis Nikolas Beets (Nicolas Beets), “Eiropas Savienība ir domāta tās pilsoņiem, un vismaz 40% iedzīvotāju dzīvo mazās un vidējās pilsētās”.

Izveidojot ES pilsētvides attīstības programmu 2016. gadā, Amsterdamas paktā ir norādīts, ka, lai gan pilsētu problēmām ir arvien vairāk vietēja rakstura raksturs, tām ir vajadzīgs “plašāks teritoriāls risinājums (tostarp pilsētu un lauku mijiedarbība) un sadarbība funkcionālās urbānās teritorijās”. Paktā pilsētu pašpārvaldes iestādes tiek aicinātas “sadarboties to funkcionālajās teritorijās un to apkārtējos reģionos, savienojot un pastiprinot teritoriālo un pilsētu politiku”, jo pilsētvides risinājumi var sniegt plašus teritoriālus ieguvumus.

Šeit ir tikai daži URBACT piedāvātie resursi visu veidu un lielumu pilsētām (angļu valodā):

• Vitality of smaller cities – mazo pilsētu konkurētspēja Eiropā (pamatā informācija no RetaiLink, Agri-Urban un City Centre Doctor projektiem)
• URBACT Good Practices – URBACT labās prakses
• Remaking the city – pilsētu revitalizācija (pamatā informācija no 2nd Chance, REFILL un sub>urban projektiem)
• TechPlace resurss pilsētām, kuras attīsta digitālo ekonomiku (pamatā informācija no TechTown, GEN Y CITY un Interactive Cities projektiem).

“URBACT ir unikāla programma, kas atvērta visām Eiropas pilsētām neatkarīgi no lieluma vai ģeogrāfijas,” norāda URBACT kapitalizācijas un komunikācijas nodaļas vadītāja Nuala Morgan. “Mazākām pilsētām bieži vien trūkst savu lielo kaimiņu resursu, lai piedalītos ES programmās un citās pilsētu iniciatīvās, tāpēc ir svarīgi, lai URBACT palīdzētu tām attīstīt savas spējas.”

Raksta oriģinālversija angļu valodā ŠEIT