Ko Eiropas patērētāji vēlas redzēt uz sava šķīvja? AgriUrban projekts, kurā piedalās Jelgavas novada pašvaldība.
Edited on
11 August 2016Arvien vairāk cilvēku visā pasaulē atzīst, ka pašreiz izmantotās pārtikas apgādes sistēmas, kas balstīta uz apjoma ekonomiju, sarežģītība rada ekonomiskas, sociālas un vides problēmas pilsētās un lauku rajonos. Tajā pat laikā, patērētāji ir labi informēti par pārtikas kvalitāti, drošību un veselīgumu, un pieprasa alternatīvas pašreizējai pārtikas sistēmai. Labās ziņas ir tādas, ka daudzi zemnieki vēlas piedāvāt veselīgus un drošus produktus, turklāt tos arī iespējams pārdot ar labāku peļņu. Ciešākas saites starp lauku rajoniem un netālajām pilsētām ir pozitīvi vērtējamas ne tikai sociālajā un vides aspektā, bet arī nodrošina reģionālās ekonomikas attīstību. AgriUrban ir jauns URBACT projekts, kas analizē pārtikas ražošanu mazās un vidējās pilsētās ar relatīvu specializāciju šajā jomā, ar mērķi uzlabot caurspīdīgumu Eiropas pārtikas apgādes sistēmā.
Vajadzība pēc ēdiena ir viena no pamatvajadzībām, kas saistīta ar ekosistēmas pakalpojumiem – gaisu, ūdeni, atkritumu pārstrādi un enerģiju. Problēmas vienā no šīm jomām mēdz ietekmēt arī pārējās. Taču arī risinājumi var būt ar plašu ietekmi. Lai uzlabotu pārtikas drošību un veselīgumu, pilsētas arvien vairāk iesaistās pārtikas politikas izstrādē un urbānajā lauksaimniecībā. Kā pilsētu pārtikas politikas piemērus var minēt dienas bez gaļas, pusdienas skolās, pašvaldību iepirkumu un vietējo regulējumu restorāniem. Lauksaimniecība pilsētās, vai netālu no pilsētām, samazina vajadzību pēc pārtikas transportēšanas, tādējādi mazinot atkarību no fosilās degvielas un samazinot CO2 izmešus un citu gaisa piesārņojumu. Kad urbānā lauksaimniecība tiek kombinēta ar atkritumu pārstrādi, kompostēšanu un notekūdeņu irigāciju, pilsētas var atrisināt vairākas problēmas uzreiz. Mūsdienās gandrīz 15% no pasaules pārtikas tiek saražota urbānajā lauksaimniecībā, tādējādi uzlabojot pilsētu spējas pielāgoties, kā arī nodarbinātības un sabiedriskās dzīves iespējas. Problēma parādās faktā, ka ir būtiska atšķirība starp vispārējo entuziasmu vietējo produktu patēriņa celšanai pilsētās, un reālajiem rezultātiem.
Pilsētas kā pārmaiņu virzītāji
AgriUrban projekts (AGRI-URBAN project) ir Eiropas tīkls, kur ietverti 11 partneri (10 mazās un vidējās pilsētas un 1 vietējā pašvaldība), ar mērķi radīt darbavietas izmantojot integrētu pieeju un ņemot vērā biznesa, sociālās un vides iespējas, kas atvasinātas no inovatīviem saimniekošanas un pārtikas ražošanas veidiem.
Parastā pieeja pārmaiņām pilsētās ir globālās pārvaldības līmenī. Mēs AgriUrban projektā gribētu stiprināt vietējo iniciatīvu nozīmību. AgriUrban pilsētas meklē savu pozīciju kā vidutāji, veicinātāji un novatori vietējo pārtikas stratēģiju īstenošanā.
Nosakot četras konkrētas tēmas vietējo pārtikas stratēģiju analizēšanai, mēs ceram izvairīties no pārāk abstraktas vai tehniskas pieejas ilgtspējai, un nodrošināt politikas veidotājus, citus iesaistītos un iedzīvotājus ar aktualizētu skatījumu uz iespējamiem risinājumiem pārtikas piegādes ķēdēs. Mēs apskatām katru no 4 tēmām saistībā ar pilsētas vietējo pārtikas stratēģiju un tās pārvaldību, atsaucoties uz pārtikas suverenitāti kā vienojošo konceptu.
Mūsu ietvars sastāv no 4 galvenajām tēmām, kas kopā veido dažādu faktoru mijiedarbības efektu – pilsētu/lauku mijiedarbība un veicinošo/regulējošo faktoru mijiedarbība. Katra tēmai AgriUrban sadarbības tīkls ir identificējis vairākas apakštēmas. Integrētie risinājumi, par kuriem runāsim visā projekta īstenošanas laikā, un kurus centīsimies iekļaut pilsētu izstrādātajos Integrētajos darbības plānos, ir šādi: īsi piegādes ceļi, gudra pieeja zemes izmantošanai, mazo un vidējo uzņēmumu attīstība un publiskais iepirkums. Nodarbinātība un agro-ekoloģiskā ražošana ir vienojošie elementi visiem 4 minētajiem risinājumiem. Projektā strādāsim arī ar šādām apakštēmām: tirgi pilsētās, online veikali, veikali uz vietas saimniecībās, pārtikas izplatīšanas centri (food hubs), zemes izmantojums pilsētās, zemes izmantojums laukos, uzņēmējdarbība un uzņēmējdarbības inkubatori, uzņēmējdarbības prasmes, digitālās pārmaiņas, informācijas kampaņas, pārtikas tūrisms un „kopējais šķīvis” (public plate). Katra pilsēta izvēlēsies sev aktuālās tēmas, kuras attīstīs izstrādājot vietējo plānu, bet noteikti ņemot vērā, ka jānosedz visas 4 galvenās tēmas.
Mēs esam pārliecināti, ka atradīsim atbildes, kādā veidā mainīt to, kā ražojam un patērējam. Pašreizējais ekonomikas modelis rada daudz atkritumu – mēs saņemam resursus, patērējam, izmetam un to atkārtojam. Labāka izpratne un patērētāju iesaistīšana pārtikas apgādes ķēdē var dot būtiskas iestrādes atkritumu samazināšanā.
Pilsētās dzīvo vairāk kā puses pasaules iedzīvotāju, tādēļ pilsētām ir stratēģiski svarīga loma ilgtspējīgu pārtikas sistēmu izveidē un veselīgas diētas popularizēšanā. Turklāt, pilsētas, lai arī katra ir atšķirīga, visas ir ekonomikas, politikas un kultūras inovāciju centri, un pārvalda plašus sabiedriskos resursus, infrastruktūru, investīcijas un ekspertīzi.
Credits: La Ruche Qui Dit Oui, France to provide a web platform for farmers, producers and consumers_ quoted in the AGRI-URBAN State of the art
Pašreizējās pārtikas sistēmas saskaras ar izaicinājumu nodrošināt pastāvīgu, uzticamu pieeju atbilstošai, drošai, vietēji un godprātīgi ražotai, dažādotai, veselīgai un uzturvielām bagātai pārtikai visiem. Pilsētu pabarošanas uzdevums arī turpmāk saskarsies ar dažādiem ierobežojumiem, kurus rada nesabalansēta izplatīšana un pieeja, vides degradācija, resursu ierobežotība un klimata pārmaiņas, ražošanas un patēriņa modeļi, kas nav ilgtspējīgi, kā arī ēdiena zudumi un nelietderīga izmantošana.
Paātrinātā urbanizācija atstāj dziļu iespaidu uz mūsu pasauli – gan ekonomiskā, gan sociālā un vides dimensijā – un tādējādi, rodas nepieciešamība pēc pārmaiņām veidos, kā pilsētas tiek nodrošinātas ar pārtiku un ūdeni, kā arī citām svarīgām precēm un pakalpojumiem. Izsalkums un nepietiekams uzturs dažādos veidos joprojām eksistē visās pilsētās, radot milzīgas sekas indivīdu veselībai un labklājībai, un tādējādi veidojot būtiskas sociālas un ekonomiskas izmaksas gan mājsaimniecību, gan pašvaldību un nacionālajā līmenī.
Mazie pārtikas ražotāji un naturālās saimniecības (daudzās valstīs šie ražotāji visbiežāk ir sievietes) spēlē būtisku lomu pilsētu un apkārtējo teritoriju apgādē ar pārtiku, palīdzot uzturēt elastīgas, taisnīgas, kultūrai atbilstošas pārtikas sistēmas. Pārtikas sistēmu un vērtības ķēžu pārorientēšana ilgtspējīgas diētas virzienā ir veids kā atjaunot saikni starp patērētājiem un pilsētu un lauku pārtikas ražotājiem. Pilsoniskajai sabiedrībai un privātajam sektoram ir ļoti liela loma pilsētu pārtikas apgādē, pieredzes nodrošināšanā, inovācijās un kampaņās, lai padarītu pārtikas sistēmas ilgtspējīgākas, un lai popularizētu kritiski svarīgo vajadzību pēc sociāli iekļaujošas un uz tiesībām balstītas pieejas urbānajā pārtikas politikā.
Urbānā un piepilsētu lauksaimniecība piedāvā iespējas aizsargāt un integrēt bioloģisko dažādību pilsētu un reģionu ainavās un pārtikas sistēmās, tādējādi veicinot sinerģiju starp pārtikas drošību, ekosistēmas pakalpojumiem un cilvēku labklājību.
Tātad, ko Eiropas patērētāji šodien vēlas redzēt uz sava šķīvja?
Zemniekiem un pārtikas ražošanas uzņēmumiem ir būtiski nopelnīt patērētāju uzticēšanos. Faktu, ka pārtikas drošība ir labāka kā jebkad un, ka pārtika ir, salīdzinoši, cenu ziņā pieejama, var aizēnot uzticēšanās trūkums. Tātad, kā pārtikas ķēdē iesaistītie nopelna uzticēšanos? Ko patērētāji no viņiem sagaida? Kāda šajos procesos ir pilsētu loma? Daļēja atbilde ir – patērētāji vēlas ražotāju darbības caurspīdīgumu.
Vadoties no runātā AgriUrban vietējo grupu intervijās, patērētāju uzticēšanās pārtikas sistēmai ir tiešā veidā saistīta ar darbības caurspīdīgumu. Saikne starp darbības caurspīdīgumu un uzticēšanos ir reāla, tieša un ļoti spēcīga. Bet caurspīdīgums var būt grūti definējams jēdziens. Kurš tieši ir atbildīgs par procesu caurskatāmību pārtikas ražošanā? Politikas veidotāji? Ražotāji? Zemnieki? Pārtikas veikali? Restorāni? Neformālas atbildes uz šo jautājumu parāda, ka galvenie atbildīgie sabiedrības uzskatā iznāk pārtikas ražotāji, ne tikai tādos jautājumos kā darba tiesības, cilvēktiesības un uzņēmējdarbības ētika, bet arī tādos jautājumos kā pārtikas ietekme uz veselību un vidi, pārtikas drošība un pat dzīvnieku labturība. Tomēr, diskutējot par to detalizētāk ir skaidri redzams, ka politikas veidotāji, zemnieki, restorāni, īsumā, visa piegādes ķēde ir svarīga caurspīdīguma nodrošināšanā. Patērētāji vēlas caurspīdīgumu visā piegādes ķēdē – politikā, procesos, izpildē un pārbaudēs.
Papildus caurspīdīgumam pārtikas izvēlē liela loma ir garšai, kvalitātei un cenai, bet vairākkārt tika minēti arī ieguvumi veselībai, īpaši Petrinjā (Horvātija) projektā „Veselības māja”. Patērētāji vēlas labu garšu, bet viņi vēlas arī vairāk informācijas par savu pārtiku.
Diskusiju par AgriUrban tēmām laikā, bija skaidri redzams, ka eiropieši vēlas vietējo pārtiku, bet nevēlas par to vairāk maksāt. Tomēr, viņi ir gatavi pārmaiņām pārtikas piegādes ķēdēs – patērētāji sagaida, ka 2020.gadā veids kā viņi izvēlas un iepērk pārtiku būs citādāks. Viņi tic, ka pārtika, kuru ēdīsim 2020.gadā atšķirsies no tās, kādu ēdam šodien.
Politikas veidotāji ir svarīgi spēlētāji nosakot pārtikas politiku, kas ir cieši saistīta ar daudziem citiem pilsētu izaicinājumiem un politikām, kā, piemēram, nabadzība, veselība un sociālā aizsardzība, higiēna un sanitārās prasības, zemes izmantojuma plānošana, transports un komercdarbība, enerģētika, izglītība, gatavība dabas katastrofu gadījumiem. Ir svarīgi izmantot pieeju, kas ir visaptveroša, starpdisciplināra un starp-institucionāla.
Svarīgākā lieta, ko jāpasvītro, šeit ir tāda, ka pārmaiņām nav jābūt negatīvām. Mums nav izvēles – nāksies mainīt veidus kā ražojam un patērējam; tad labāk izmantot iespēju jau tagad, un veikt izmaiņas, lai sasniegtu uzlabojumus pārtikas sistēmas ilgtspējīgumā. Pašreizējā ekonomikas modeļa transformācija var nest lielas iespējas gan mūsu ekonomikai, gan dzīves kvalitātei.
2016.gada 22.jūnijs
Autors: Miguels Sousa (Miguel Sousa), AgriUrban tīkla vadošais eksperts
Angliski raksts pieejams šeit:
http://urbact.eu/what-do-european-consumers-want-their-plate-today
Papildus informācija:
Saite uz AgriUrban projekta mājas lapu angļu valodā - http://urbact.eu/agri-urban
Saite uz URBACT pilotprojekta atskaiti angļu valodā -
Saite uz AgriUrban projekta atskaiti par sākotnējo situāciju - http://urbact.eu/sites/default/files/agri-urban_baseline_study_final.pdf
Tulkoja – Laura Cunska-Āboma, URBACT Nacionālā kontaktpunkta koordinatore Latvijā
Submitted by adyakova on