Kā pilsētas veido efektīvas uzņēmējdarbības ekosistēmas?

Ar katru gadu aptuveni 100 miljoni uzņēmumu sāk darboties visā pasaulē, arvien vairāk tiek pieņemti inovatīvi uzņēmējdarbības modeļi (piemēram, kas balstās uz dalīšanās ekonomikas vai uz īstermiņa līgumiem balstītas ekonomikas principos), individuālo komersantu skaits ar katru gadu palielinās - tas acīmredzami ir ļoti aktīvs un arvien vairāk esošo situāciju mainošs tirgus.

Starp visiem URBACT labas prakses piemēriem, Glāzgova (Glasgow - kooperatīvā uzņēmējdarbība), Boloņa (radošā uzņēmējdarbība), Piraeus (jūrniecības uzņēmējdarbība); un Barselona (iekļaujoša uzņēmējdarbība) sniedz interesantus piemērus tam, kā veidot ietekmīgas pilsētas mēroga ekosistēmas uzņēmumu atbalstam un uzņēmējdarbības veicināšanai.

Uzņēmējdarbības ekosistēmas – kas tas ir?

"Uzņēmējdarbības ekosistēmas" būtībā ir uzņēmējdarbības veicināšanas elementi, kurus var pielāgot konkrētas pilsētas apstākļiem, lai izveidotu spēcīgāku vai mazāk  atbalstošu vidi uzņēmējdarbības veicināšanai.
Jēdzienu par vietām, kurām nepieciešams domāt par šādām ekosistēmām, ir plaši izstrādājis Babsona Uzņēmējdarbības ekosistēmas projekta izpilddirektors un bijušais Harvardas Biznesa skolas profesors Dans Aisenbergs (Dan Isenberg).

Aisenberga rakstā Forbes Magazine, viņš raksta, ka ģeogrāfiski balstītas "uzņēmējdarbības ekosistēmas" veido pilsētas kultūra; uzņēmējdarbības veicināšanas politika; vietējo līderu kvalitāte; piemērota finansējuma pieejamība uzņēmējdarbībai; cilvēkkapitāla kvalitāte; risku atbalstoši tirgi; un virkne institucionālo un infrastruktūras atbalsta elementu.

Kādēļ uzņēmējdarbības ekosistēmas kļūst aizvien svarīgākas?

Plašākas strukturālas pārmaiņas sabiedrībā mazina tradicionālās robežas starp darba ņēmējiem un uzņēmējiem.
Tehnoloģiju maiņa, savienojamība un gan darba devēju, gan darbinieku vēlmes un cerības rada būtiskas izmaiņas darba raksturā un oficiālajos un neoficiālajos līgumos, kas pastāv starp darba devēju un darba ņēmēju (skat, piemēram, Preparing for the Future of Work, World Economic Forum, 2016).

Šīs izmaiņas rada pilnīgi jaunu frīlanceru paaudzi.

Ja šīm pārmaiņām pieliekam klāt plašākas pārmaiņas sabiedrībā - tostarp lēnu algu pieaugumu, aizvien pieaugošo dzīves dārdzību dažās pasaules lielākajās pilsētās un brīvprātīgo kopienas izaugsmi - tad kļūst viegli saredzams, kā šīs izmaiņas var veicināt Eiropas mazāko, vairāk perifēro pilsētu nākotnes izaugsmi (piemēram, The Four Trends That Will Change the Way We Work By 2021, Fast Company, 2015).

Šīs izmaiņas rada arī pilnīgi jaunus terminus un izteicienus. Ir aprakstītas tādas frāzes kā "neatkarīgais darbaspēks", lai raksturotu dažādas līgumattiecības, ar kurām cilvēki var regulēt attiecības ar uzņēmumiem. Solo uzņēmēju vai "solopreneurs" skaits pieaug. Parādās tādas frāzes kā “side-giggers”, lai aprakstītu personas, kas strādā koplietošanas ekonomikā, vienlaicīgi arī strādājot tradicionālu darbu nepilnu darba laiku.

Udacity inovatīvs tiešsaistes izglītības nodrošinātājs, kas sadarbojas ar vadošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, piemēram, Google, AT & T, un Facebook ir izstrādājis terminus "nano-grāds" (nano-degree) un "nano-darbs" (nano-jobs), lai aprakstītu īstermiņa raksturu indivīdu mācību vajadzībās un dažu darba uzdevumu īstermiņa raksturu tehnoloģiju nozarē.

Nepieciešama tradicionālo nodarbinātības, uzņēmējdarbības un uzņēmējdarbības atbalsta programmu pārveidošana
Saistībā ar izzūdošām robežām starp darba vietām un uzņēmējdarbību, domājot par nākotni pilsētām ir jāpārveido tradicionālās nodarbinātības un uzņēmējdarbības programmas, ko tās saviem iedzīvotājiem ir piedāvājušas līdz šim.

Nodarbinātības programmām aizvien vairāk jāiekļauj informācija par uzņēmumiem un uzņēmējdarbību, lai palīdzētu programmu dalībniekiem apgūt prasmes, kas vajadzīgas, lai izdzīvotu šodienas jau sarežģītākajā darba tirgū.

Tāpat arī uzņēmējdarbības programmas jāpielāgo, lai tās būtu labāk piemērotas pieaugošajam ārštata darbinieku skaitam un individuālajiem komersantiem, kas apgūst šīs programmas, un ņemtu vērā inovatīvus uzņēmējdarbības modeļus, ko uzņēmumi varētu izmantot. Pat pameklējot internetā frāzi “Tools for Solopreneurs” redzams cik fundamentāli atšķirīgas ir individuālo komersantu vajadzības, ja salīdzina ar tradicionālo uzņēmējdarbību.

Bet nepieciešamās izmaiņas ir daudz plašākas:

Galu galā, ņemot vērā mainīgo raksturu attiecībās starp darba devēju un indivīdu, pilsētām arī jācenšas ieviest daudz dziļāku uzņēmējdarbības kultūru iedzīvotāju vidū, lai mēģinātu nodrošināt, ka iedzīvotāji ir labāk sagatavoti jaunajai darba pasaulei – tiem ir nepieciešams neatkarīgāks, elastīgāks un pašpaļāvīgāks skatījums, kā arī problēmu risināšanas, biznesa un radošās prasmes.

Sadarbības procesam ar jaunajiem uzņēmējiem jau ir nācies kļūt vairāk uz kopā strādāšanu un pieredzi balstītam kā tradicionālajās “start-up” programmās – ietverot hakatonus, meet-ups, pakalpojumu džamus (service jams), tā vietā lai izmantotu lekcijas un konsultācijas.

Ieteikumi no URBACT labās prakses piemēriem

Labajām praksēm no Glasgovas (kooperatīvā uzņēmējdarbība), Boloņas (radošā uzņēmējdarbība), Piraeus (jūrniecības uzņēmējdarbība) un Barselonas (iekļaujoša uzņēmējdarbība) katrai ir atšķirīga pieeja, no kurām var iedvesmoties citas pilsētas.

• Spēcīgas, visaptverošas atbalsta sistēmas izveide: Barselonas Activa iekļaujošās uzņēmējdarbības labā prakse (saikne ir ārēja) piedāvā universālu pakalpojumu, kas ir pieejams visiem pilsētā, kura no 2004. gada līdz 2016. gadam ir atbalstījusi vairāk nekā 100 000 dalībnieku, izveidoti vairāk nekā 18 000 uzņēmumu un vairāk nekā 32 000 darbavietu. Tā darbojas, pamatojoties uz to, ka atbalsts pieejams ikvienam, un pilsēta piedāvā pakalpojumu komplektu – tai skaitā dažādus tiešsaistes pakalpojumus, viens-pret-daudziem un viens pret vienu konsultāciju pakalpojumus ikvienam, kurš vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību. Turklāt Barselona piedāvā speciālistu atbalsta pakalpojumus īpaši nišas grupām, kuras vēlas atbalstīt, piemēram, sievietēm uzņēmējām un cilvēkiem no mazaizsargātām sociālajām grupām.
• Sociālās uzņēmējdarbības veicināšana: Glasgovas Cooperative City labā prakse (saikne ir ārēja) ir izstrādājusi pilsētas mēroga pieeju sadarbības attīstībai, kas veido jaunu partnerību starp sabiedriskajiem dienestiem un vietējiem iedzīvotājiem, lai sekmētu iedzīvotāju līdzdarbošanos vietējo pakalpojumu dizainā un pakalpojumu sniegšanā, tādējādi dodot plašākai iedzīvotāju daļai tiešu pieredzi sociālo uzņēmumu vadīšanā un līdzdarbībā sociālajos uzņēmumos. Glāsgovas programmas sasniegtais iesaistīto iedzīvotāju apjoms ir iespaidīgs, palīdzot vietējiem iedzīvotājiem domāt par to, kā sociālā uzņēmējdarbība var atbalstīt vietējo sabiedrību, lai risinātu aktuālās problēmas. Sociālās uzņēmējdarbības veicināšana kopienās, lai palīdzētu cilvēkiem pārvarēt konkrētas problēmas, var palīdzēt cilvēkiem iegūt pieredzi uzņēmējdarbības vadīšanā, bez nepieciešamības uzņemties visu risku (jo viņi strādā partnerībā ar citiem).
• Atbalsts radošajām un kultūras nozarēm: Boloņas IncrediBOL! Radošo inovāciju labā prakse (saikne ir ārēja) ir programma, kas piedāvā virkni pielāgotu atbalsta pakalpojumu radošajiem uzņēmumiem, lai palīdzētu tiem uzsākt uzņēmējdarbību. Pēdējos septiņos gados IncrediBOL programma ir saņēmuši vairāk nekā 500 pieteikumu, atbalstīti vairāk nekā 80 uzņēmumi, kuru izdzīvošanas rādītājs ir 81%. Metode atbalstāmo uzņēmu atlasei ir plaši izsludināts biznesa plānu konkurss, kas ir bijis īpaši veiksmīgs, stimulējot radošās uzņēmējdarbības idejas no tirgus un ieguldot veiksmīgos projektos, kuri ir veidojuši pilsētas kultūras struktūru ( turpinot veidot Boloņas reputāciju kā kultūras galamērķi un piesaistot vairāk radošu talantu).
• Pamatojoties uz pilsētas ekonomikas nozaru stiprajām pusēm un stratēģiskajiem aktīviem: Piraeus "Zilās izaugsmes labā prakse" (saikne ir ārēja) ir programma, kuras mērķis ir veicināt inovācijas un uzņēmējdarbības izaugsmi jūras reģionā Pirejā. Labās prakses mērķis ir nostiprināt un balstīties uz pilsētas ekonomikas nozaru īpašajiem un stratēģiskajiem (topogrāfiskajiem) aktīviem. Kā inovācijas programma, kas balstīta uz nozaru pieeju, “Blue Growth” strādā caur biznesa plāna konkursu, atbalstot veiksmīgos pretendentus uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Šiem četriem labās prakses piemēriem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos izceļ starp citām uzņēmējdarbības programmām, proti;

Augsts izpratnes līmenis / dziļa tirgus sasniedzamība: visas šīs programmas ir spējušas radīt augstu izpratni un interesi par savām programmām, iedvesmojot un padarot reālas jaunizšķīlušos uzņēmēju ambīcijas. Lai sasniegtu augsta līmeņa informētību un tirgus pieejamību, ir svarīgi palielināt pieprasījumu pēc uzņēmējdarbības atbalsta, un palīdzēt cilvēkiem saprast, kur viņi var saņemt atbalstu;

Pieeja uzņēmēju atbalstīšanai: Visas šīs programmas piedāvā pielāgotu un ekskluzīvu atbalstu cilvēkiem, kas izmanto šīs programmas, piesaistot tos speciālistus, kas jaunajiem uzņēmumiem nepieciešami, lai gūtu panākumus, un / vai stimulējot citus nozīmīgus ekosistēmas atbalsta elementus, lai nodrošinātu, ka uzņēmējiem, kas to vēlas, ir piekļuve palīdzībai, kas viņiem vajadzīga, lai attīstītu savu uzņēmējdarbību;

Viņu darbs veicina spēcīgu uzņēmējdarbības kultūru savā pilsētā: Visas 4 labās prakses vērstas arī uz mēģinājumiem stimulēt pārmaiņas savu pilsētu uzņēmējdarbības kultūrā, sadarbojoties ar vairākām ieinteresētajām personām un aģentūrām savās pilsētās, lai plaši popularizētu uzņēmējdarbības priekšrocības.

Veidojot veiksmīgas uzņēmējdarbības ekosistēmas nepieciešama visaptveroša pieeja

Kā liecina šie četri labās prakses piemēri, pilsētu uzņēmējdarbības kultūras mainīšana var būt sarežģīts un izaicinošs uzdevums, kam nepieciešama pilsētu pārvaldes iestāžu stingra vadība, ļoti efektīva partnerība un iedzīvotāju stimulēšana, izmantojot "ekosistēmas" pieeju (lai izskaidrotu ekosistēmas domāšanu, skatiet ‘What I Learned from Trying to Innovate at the New York Times’, John Geraci, April 2016 (link is external)) 

Pilsēta var ne tikai koncentrēties uz vienu vai divām lielām uzņēmējdarbības programmām, kas vērstas uz dažām nišas kopienām, bet "vadīt" tirgu tāpat kā orķestra diriģents - stimulēt uzvedības maiņu starp kopienām, privātpersonām, aģentūrām, ietekmīgākajām grupām un sub-kultūrām, cenšoties panākt vispārējas izmaiņas pilsētas makro kultūrā.

Papildus apsvērumiem par visu sistēmu, ir svarīgi arī padomāt par to, kā dažādas programmas motivē cilvēkus domāt par sava biznesa uzsākšanu un to, kā šīs programmas darbojas kopā, kā daļa no saskaņota piedāvājuma klientam.

Adaptējot un izmantojot pieejas, kuras izmanto URBACT labās prakses pilsētas, citas pilsētas var izveidot spēcīgas uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas, lai iedvesmotu un padarītu iespējamus pilsētu iedzīvotāju uzņēmējdarbības centienus.

Raksta angļu valodas versija ar video materiāliem piejama šeit: http://urbact.eu/building-effective-entrepreneurship-eco-system