Kā Eiropas pilsētas pielāgojas jaunai realitātei pandēmijas laikā

Fiziskās attālināšanās izaicinājums

Ir vairākas nopietnas sekas pilnīgai slēgšanai (lockdown) – ietekme uz fizisko veselību, garīga rakstura un depresijas problēmām. Izejot no mājām un uzturot 2 metru attālumu, cilvēkiem nepaliek vietas staigāšanai un riteņbraukšanai. Pandēmija visiem ir atklājusi to, ar ko daži no mums ir cīnījušies ilgu laiku - pilsētās izveidotas ielas, kas ierobežo cilvēkus ikdienā, tomēr automašīnām atstāts pārāk daudz vietas.

Sistēmu ieviešana pilsētu nākotnes izturībai

Lai pilsētas būtu izturīgākas nākamreiz, jau tagad ir jādomā, ko var uzlabot uz vietas

Pirmkārt, ir jāveicina sarunas par Parīzes tā sauktajiem „15-minūšu kvartāliem” (15-minute neighborhoods), kur jūs varat izdarīt visu nepieciešamo uz vietas, pārvietojoties kājām vai ar riteni.

Otrkārt, labi saplānotais blīvums palielina elpošanas vietu. Ir jāpārdomā tādi sīkumi kā ietvju platumi nozīmīgākās ielās, brīvi izmantojami balkoni un daudzfunkcionālas piegādes vietas pie ēkām.

Treškārt, svarīgi pārvērtēt sabiedriskā transporta finansēšanas, darbības un dizaina modeļi, jo ir jānodrošina iespējas izvietot vairāk autobusu un vilcienu, kas brauc biežāk un ir mazāk piepildīti.

Labas prakses piemēri no visas Eiropas

Pandēmijas ietekme ir strauji mainījusi mūsu dzīves veidu, tomēr pilsētas turpina izrādīt savu izturību un nepadodas grūtajā brīdī.

Tā, piemēram, Barselona ir izsludinājusi moratoriju īres īpašumiem - gan mājokļiem, gan komerciālām telpām. Trīs mēnešu laikā kopumā 12 000 īrniekiem nebūs jāmaksā par izmitināšanu vai tirdzniecības telpām. Atsākot īres maksas, īrnieki atlīdzinās šos mēnešus, līdz 2020.gada decembrim katru mēnesi maksājot nedaudz lielāku nomas maksu.

Savukārt Dubrovnikas pilsēta ir izveidojusi pasākumu paketi neaizsargātām grupām un uzņēmējiem, kas paredz komunālo maksājumu, ienākumu nodokļu un īres maksas samazināšanu.

Istanbulas galvenais cīņas līdzeklis pandēmijas laikā ir higiēna un tīrība. Tur pastāvīgi dezinficē sabiedrisko transportu, stacijas, pieturas, kultūras centrus, izmantojot nanotehnoloģijas, lai novērstu vīrusa izplatīšanos. Turklāt Istanbula samazināja sabiedriskā transporta lietošanu par 60% un aizliedza nakts pārvietošanos (night travel).

Savukārt Portugāles pilsētai Lisbonai ir svarīgas cilvēku iespējas šajā grūtajā brīdī. Valsts skolu audzēkņi turpinās saņemt maltītes brokastīs, pusdienās un vakariņās, kā arī pilsētā tika atvērtas 2 jaunas telpas bezpajumtniekiem ar visiem nosacījumiem atbilstoši karantīnas laikam.

Vēl viens labas prakses piemērs no Francijas pilsētas Bordo, kur ir sākta līdzekļu vākšanas kampaņa caur platformu Kiss kiss bank bank, lai palīdzētu visiem pilsētas iedzīvotājiem. Šī sistēma papildina pirms tā izveidoto ārkārtas savstarpējas palīdzības fondu Covid-19. Savāktie līdzekļi tiks piešķirti asociācijām, kas katru dienu strādā ar cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama palīdzība pandēmijas laikā.

Brīvprātīgais darbs

Viens no svarīgākajiem aspektiem ir arī cilvēku rīcība krīzes laikā. Tā dažādās drosmīgās pilsētās izveidoja brīvprātīgo darbu, lai nodrošinātu pirmās nepieciešamības produktus, ražotu maskas vai kādus citus nepieciešamos materiālus. Piemērām, Londonā palīdz ātrās palīdzības dienestam transportēt pacientus, kā arī izvest suņus vecākiem cilvēkiem. Savukārt Grieķijas pilsētā Pirejā brīvprātīgie sāka izgatavot maskas ārstiem un medmāsām ar 3D printera palīdzību. Bet Zviedrijas pilsētā Halmstadē viena no profesionālajām skolām vada kulinārijas online kursus, nodrošinot studentiem produktus, un tad piegādājot gatavus ēdienus trūcīgiem cilvēkiem. Lai vecāki un vientulīgi cilvēki pandēmijas laikā būtu priecīgāki, Vācijas pilsētā Altenā bērni izgatavoja Lieldienu pastkartītes un dāvanas.

“Brīvprātīgā darba popularitāte ir saistīta ar to, ka cilvēki cenšas iegūt zināmu gribas un kontroles līmeni savā dzīvē, kad visi jūtas tik bezpalīdzīgi. Galvenais, lai palīdzētu citiem, ir jāpaliek mājās, tomēr tas nepalīdz justies labi,” pateica Londonas labdarības un brīvprātīga darba kopienas izpilddirektore Jackie Rosenberg.

COVID19 First Responder Datu bāze

Tika izveidota datu bāze, kurā tiek apkopota, strukturēta visa informācija (paraugprakse, procedūras, padomi utt.) pirmajiem reaģētājiem (first responder) visā pasaulē. Šī datu bāze ir kopīgi izveidota ar pirmajiem reaģētājiem, lai apmierinātu vajadzību pēc viena patiesības avota, un regulāri tiek atjaunināta, kad tiek atrasta jauna/atbilstošāka informācija. Informācija tiek sniegta pēc iespējas vairākās valodās, lai visi būtu iesaistīti. Papildu informāciju var atrast vietnē http://www.dhs.gov/coronavirus.

Rakstu sagatavoja:

Anastasija Bizjajeva

URBACT Nacionālais kontaktpunkts

Būsim pozitīvi un nebūsim vienaldzīgi - grūtajā brīdī palīdzēsim citiem!

#BetterCities #Covid19