Jelgavas novada pašvaldība piedalās URBACT programmas projektā AgriUrban

AgriUrban projekta tēma ir nodarbinātības veicināšana lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā mazās un vidējās pašvaldībās. Projekts 24 mēnešu garumā risinās izaicinājumus, kas saistās ar inovācijām un jauniem biznesa modeļiem lauksaimniecības - pārtikas apgādes sistēmā. Projekta aktivitātes palīdzēs attīstīt alternatīvu mijiedarbību starp Jelgavas pilsētu un Jelgavas novada lauku vidi, un veicināt nodarbinātību novadā. Projektā piedalās 10 pašvaldības no dažādām Eiropas valstīm, lai mācītos viena no otras un, kopā ar URBACT programmas ekspertiem nonāktu pie jauniem, konkrētām pašvaldībām piemērotiem risinājumiem. Desmit Eiropas pašvaldību sadarbības līgums tika parakstīts 2016.gada 9.jūnijā Spānijas pašvaldībā Mollet del Valles.

URBACT: Kā Jelgavas novada pašvaldībai radās ideja pieteikties dalībai URBACT programmas projektā?

Jelgavas novads (J.N.)– Dalība AgriUrban projektā nāca kā loģisks turpinājums citu starptautisko projektu aktivitātēm. Bijām dzirdējuši pozitīvas atsauksmes par URBACT programmu no norvēģu partneriem. Arī Rīgas kolēģi bija ļoti iedvesmoti stāstījuši par saviem URBACT programmas projektiem.

Mūsu darbs ar pārtikas ražošanas jautājumiem sākās ar Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektu ‘’ Amatniecības pārrobežu sadarbības tīkls kā Latvijas – Lietuvas pierobežas pievilcības veicinātājs’’, kur notika apmācības mājražotājiem un amatniekiem. Ar laiku mazie ražotāji pēc pašu iniciatīvas apvienojās biedrībā „Pārtikas amatnieki”, kuras mērķis ir sekmēt mazo ražotāju produkcijas noietu. Ar Jelgavas novada pašvaldības atbalstu tika izveidots veikals „Pārtikas amatnieku sēta”.

Pašvaldība to redz kā iespēju veicināt nodarbinātību un ekonomikas attīstību Jelgavas novadā.

Savukārt, Baltijas jūras reģiona programmas projekta „Lauku reģionu transformēšana, veidojot jaunus attīstības scenārijus, vēstījumus un pievilcīgu vides dizainu” ietvaros tika strādāts pie novada mārketinga plāna un popularizēšanas. Mums ir preču zīme „Vietējais ražotājs – novada lepnums”, kuru var izmantot vietējie uzņēmumi. Atsauksmes ir pozitīvas – mazie uzņēmēji stāsta, ka šīs preču zīmes izmantošana būtiski uzlabo produkcijas noietu vietējā tirgū.

AgriUrban projekta ietvaros meklējam veidus, kā šīs iestrādes lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā maksimāli izmantot novada attīstībai.

Lauksaimnieciskā ražošana joprojām ir ilgtspējīga industrija, kas ieņem būtisku lomu iekšzemes kopprodukta veidošanā, nodarbinātībā un vidē. Tomēr, ir nepieciešams aktivizēt šīs nozares izaugsmes potenciālu ar inovāciju, jaunu biznesa modeļu un klasteru pieejas palīdzību. Vietējā līmenī ražošana jāpārstrukturē, ņemot vērā tādus attīstības virzienus, kā, piemēram, zaļā ekonomika, digitālā ekonomika, cirkulārā ekonomika, rezultātā radot jaunas iespējas darba tirgū, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā un mijiedarbībā starp pilsētu un lauku teritorijām.

Jelgavas novads, un arī pilsēta, ir no tām Eiropas teritorijām, kas ir relatīvi specializējušās lauksaimnieciskajā un pārtikas ražošanā. AgriUrban projekts ir iespēja labāk izmantot šo potenciālu vietējā ekonomikā, tādējādi veicinot nodarbinātību un, līdz ar to, arī ierobežojot iedzīvotāju skaita samazināšanos.

URBACT: Kādi varētu būt galvenie ieguvumi no Jelgavas novada pašvaldības dalības URBACT programmas AgriUrban projektā?

J.N. – Viena no tēmām, pie kurām strādājam AgriUrban projekta ietvaros, ir publiskais iepirkums. Jautājums , kā labāk organizēt pašvaldības publisko iepirkumu tādā veidā, lai maksimāli atbalstītu vietējo un ekoloģisko pārtikas ražošanu. Pētām projekta partneru - Zviedrijas un Spānijas pašvaldību pieredzi. Būtiskākais ieguvums varētu būt tāda publiskā iepirkuma organizēšanas sistēma novada izglītības iestādēm, kas nodrošinātu garantētu noietu vietējiem pārtikas ražotājiem un kvalitatīvu vietējo pārtiku skolās un bērnudārzos.

Pašlaik Jelgavas novadā ir attīstīta augkopība un piena lopkopība. Domājam, ka pašvaldības iepirkums varētu veicināt arī citu lauksaimniecības nozaru attīstību novadā.

URBACT: Ko esat uzzinājuši par Spānijas un Zviedrijas pieredzi vietējās pārtikas atbalstam ar publiskā iepirkuma palīdzību?

J.N. - Projekta AGRI – URBAN partneri no Spānijas pašvaldības Mollet del Valles, mācoties no Zviedrijas (Södertäje) pašvaldības pieredzes, jau ir izveidojuši iepirkumu sistēmu, kas paredz pašvaldības iestādēs – pirmsskolas izglītības iestādēs un sociālās aprūpes centros – ēdināšanai izmantot vietējos produktus, tādējādi atbalstot vietējos ražotājus. Viens no būtiskiem kritērijiem iepirkumu konkursa specifikācijā ir attālums līdz produktu ražotājiem. Ja pašvaldības administratīvajā teritorijā kāds no produktiem nav pieejams vai netiek ražots, iespējamo ražotāju atrašanās rādiuss tiek paplašināts. Līdzās kvalitātes kritērijiem tiek iestrādāts plašs kritēriju spektrs produktu un dārzeņu daudzveidībai, ēdienkartes uzturvērtībai u.c.

URBACT: Pie kādām idejām vēl strādājat AgriUrban projekta ietvaros?

J.N. – Projekts vēl ir sākuma posmā, pagaidām pētām pārējās idejas. Būtu labi projekta ietvaros sekmēt mazo pārtikas ražotāju sadarbību ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Tas būtu ļoti noderīgi.

Esam pētījuši pieredzi ar zemnieku kooperatīvu Beļģijā LAG Pays des Condruses reģionā. Viņi sāka ar 19 ražotājiem, tagad ir krietni izauguši. Šajā kooperatīvā var iepirkties Interneta mājas lapā(http://pointferme.be/), viņi nodrošina pārtikas grozu piegādi. Iespējams, tas varētu strādāt arī Jelgavas novadā. Tā kā blakus ir Jelgava, produkcijai noiets būtu.

Vēl esam iepazinušies ar interesantu Grieķijas pieredzi par augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu kokapstrādē. Arī šajā jomā Jelgavas novadam būtu potenciāls. Varbūt nākotnē varētu veidot sadarbību ar grieķiem.

URBACT: Vai Jūs ieteiktu citām Latvijas pašvaldībām pieteikties dalībai URBACT programmas projektos?

J.N. – Jā, noteikti ieteiktu! Kaut gan, tas mums palielinātu konkurenci nākotnē... Bet, ja nopietni, tad tiešām ieteiktu. URBACT ir mācību un kapacitātes celšanas projektu programma. Salīdzinājumā ar lielajiem infrastruktūras projektiem, finansējums nav liels, bet jau tagad jūtam, ka ieguvums būs milzīgs. Tā saucamie „mīkstie” projekti var būt ļoti vērtīgi. Kad ir laba, pārdomāta ideja, arī investīciju projektus var labāk īstenot.

AgriUrban projektā mums ir patiešām ļoti labs vadošais eksperts Migels Sousa (Miguel Sousa). Tas, ko varam mācīties no ekspertiem un citām pašvaldībām, ir nenovērtējami. Mēs iegūstam idejas, ko varētu pārņemt, un metodes. Jau projekta sākumā eksperts visām pašvaldībām, kas piedalās projektā, lūdza sarakstīt savas stiprās puses. Tās tagad studējam un analizējam, ko varētu pārņemt no citiem.

Tas ir ļoti svarīgi, jo šīs zināšanas varēsim reāli pielietot gan projekta ietvaros nodarbinātības veicināšanai lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā, gan citos novada attīstības projektos.

URBACT: Kādas ir šīs URBACT metodes? Kādā veidā AgriUrban projekts strādā?

J.N. – Pamatā galvenā metode ir darbs pie vietējā darbības plāna nodarbinātības veicināšanai lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā. Darbs pie plāna notiek ar URBACT ekspertu atbalstu un sadarbībā ar vietējo darba grupu.

URBACT eksperti ir ļoti profesionāli. Tie ir cilvēki, kas iedvesmo, un kuru darbam gribas sekot līdzi. Viņi mums stāsta, kā citas pašvaldības strādā ar projekta jautājumiem, un uzreiz arī klātienē apskatām, kā šīs lietas darbojas praksē. Piemēram, vizītes laikā Spānijā tika iepazīts “Gallecs agroekoloģiskais projekts”, kur konsorcijā apvienoti mazie un vidējie ražotāji (t.sk. bioloģisko dārzeņu audzētāji un pārstrādātāji, bioloģisko miltu ražotāji, u.c.), ar lauksaimniecisko darbību saistīti mājražotāji, izveidots vietējo ražojumu veikaliņš. 

Katrā sanāksmē eksperts mums māca metodes un dod uzdevumus. Tādējādi projekts palīdz mums attīstīt novada stratēģiju. Tas, kā šajā projektā mijas apmācība ar reālo praksi, ir ļoti efektīvs veids, kā strādāt.

URBACT projektos darbs ar projekta vietējo grupu ir ļoti nozīmīgs. Būtībā, projekta ietvaros pētām citu pašvaldību pieredzi, meklējam idejas. Kopā ar vietējo grupu domājam, ko no tā visa varētu izmantot Jelgavas novada attīstībai. Mūsu vietējā grupā piedalās pārstāvji no Latvijas Lauku foruma, no Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centra, no asociācijas „Pārtikas amatnieki”, no lauku partnerības „Lielupe”, no Jelgavas novada Jauniešu padomes u.c. organizācijām.

Latvijas Lauku forums aktīvi piedalās. Latvijas Lauku forumā ir cilvēki, kas labi pārzina lauku cilvēku vajadzības un problēmas. Mēs apsveram Latvijas Lauku foruma pārstāvjiem uzticēt AgriUrban vietējās grupas vadību Jelgavas novadā. Viņi arī varētu pārstāvēt mūs URBACT Vasaras Universitātē, kas notiks 2016.gada augustā Roterdamā, Nīderlandē. Mācāmies arī metodes, kā organizēt grupu darbu un iesaistīt sabiedrības aktīvo daļu lēmumos par novada attīstību.

URBACT: Cik liela bija konkurence, lai kļūtu par AgriUrban projekta dalībnieku?

J.N. – Konkurence bija ļoti liela. Dalībai šī projekta otrajā kārtā pieteicās 75 Eiropas pašvaldības (URBACT – daļa projekta partneru uzsāka darbu 2015.gada rudenī, projekta 2.kārtā pievienojās vēl 4 pašvaldības). Izvēlējās četras, tai skaitā Jelgavas novada pašvaldību. Mūs izvēlējās, jo bija liela pieredze darbā ar plānošanas dokumentiem un starptautisku projektu īstenošanā. Tāpat mums jau bija iestrādes ar „Pārtikas amatnieku sētas” veikaliņu. Kā pluss noteikti bija arī novada tuvums Jelgavai un Latvijas Lauksaimniecības universitātei.

URBACT: Kā pārliecinājāt novada vadību par šāda projekta nepieciešamību?

J.N. – Jelgavas novada priekšsēdētājs Ziedonis Caune atbalstu novada mazajiem uzņēmējiem uzskata par ļoti būtisku jautājumu. Viņš aktīvi atbalsta novada dalību AgriUrban projektā. Priekšsēdētājs pats arī devās uz AgriUrban 2.fāzes atklāšanas sanāksmi 2016.gada 9.jūnijā Spānijas pašvaldībā Mollet del Valles, lai parakstītu sadarbības līgumu un iepazītos ar spāņu kolēģu pieredzi.

“Mazie uzņēmumi lauku pašvaldībās nodrošina nozīmīgu darba vietu skaitu. Tādēļ viens no lielākajiem izaicinājumiem Jelgavas novada pašvaldībai būs rast risinājumu iepirkumu sistēmas ieviešanai, atbalstot vietējo uzņēmējdarbību. Tas nozīmē arī iedzīvotāju izglītošanu jautājumos par produktu izvēli ikdienā, jo, pērkot importa produktus, būtībā tiek veicināta Latvijas atkarība no citu valstu importētajām precēm. Pašmāju ražotāji pieprasījuma trūkuma dēļ samazina ražošanas apjomus” skaidro priekšsēdētājs Z. Caune (citāts no http://www.jelgavasnovads.lv/lv/pasvaldibas-zinas/12645/jelgavas-novada-pasvaldiba-starte-urbact-programmas-projekta/print ).

URBACT: Vai Jelgavas novads plāno piedalīties URBACT programmas 2016. gada konkursā par īstenošanas tīkliem (pašvaldību sadarbības tīkli pieredzes apmaiņai politiku īstenošanā)?

J.N. – Mēs to apsveram, bet maz ticams. Dalība URBACT projektā ir izaicinājums. Daudziem ir stipras metodes, citiem ir ļoti spēcīgs mārketings. Ir no kā mācīties. Lai iesaistītos URBACT projektos ir nepieciešami profesionāli, ieinteresēti darbinieki ar labām angļu valodas zināšanām, kas var veltīt laiku darbam projektā. Pašlaik esam aizņemti ar AgriUrban un citiem novada projektiem. Arī nosacījums, ka jābūt jau piešķirtam finansējumam projekta jautājuma risināšanai, ir problemātisks.

URBACT: Pateicamies Jums par interviju. Lai veicas darbā!

J.N. – Paldies!

Papildus informācija par projektu:

AgriUrban ir viens no 20 projektiem, kas tika apstiprināti Eiropas Savienības Strukturālo un investīciju fondu mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” starpreģionu sadarbības programmas URBACT III 2014.-2020.gadam 1.konkursa otrajā kārtā. Projekts, kura vadošais partneris ir Baenas pilsēta Spānijā, divu gadu garumā risinās izaicinājumus, kas saistās ar inovācijām un jauniem biznesa modeļiem lauksaimniecības – pārtikas apgādes sistēmā, attīstot alternatīvu mijiedarbību starp pilsētu un lauku vidi un veicinot nodarbinātību.

AgriUrban projektā iesaistījās sekojošas pašvaldības: Baena (Spānija) kā projekta vadošais partneris, Fundão (Portugāle), Marchin (Beļģija), Cesena (Itālija), Södertäje (Zviedrija), Pyli (Grieķija), Jelgavas novada pašvaldība (Latvija), Petrinja (Horvātija), Abergavenny (Lielbritānija) un Mollet del Valles (Spānija) kā projekta partneri.

Projekta ilgums: 24 mēneši (3.05.2016. – 3.05.2018.)

Kopējais budžets: 749,999.58 EUR, no tiem Jelgavas novada pašvaldības daļa 50 000 EUR (URBACT finansējums 85% - 42 500 EUR (ERAF), valsts budžeta līdzfinansējums 5% – 2 500 EUR, Jelgavas novada pašvaldības līdzfinansējums 10% - 5 000 EUR).

AgriUrban projekta interneta vietne - http://urbact.eu/agri-urban (angļu valodā)

AgriUrban projekta situācijas analīze (baseline report). Informācija par projekta pašvaldību līdzšinējo darbu nodarbinātības veicināšanā lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā, kā arī piemēri no citām pašvaldībām - http://urbact.eu/sites/default/files/agri-urban_state_of_the_art.pdf (angļu valodā)

AgriUrban projekta Twitter konts - @agriurban2016 (angļu valodā)

AgriUrban projekta Facebook lapa - https://www.facebook.com/Agri-Urban-1511099979190961/?fref=nf (angļu valodā)