Iedzīvotājs kā pilsētas mērs - iedzīvotāju līdzdalība sociālajās inovācijās

Sociālās inovācijas – jauni risinājumi sociālajām vajadzībām, efektīvāki par esošajām metodēm (http://www.eurocities.eu/eurocities/news/Lessons-from-the-EUROCITIES-Social-Affairs-Forum-in-Nantes-WSPO-A8XKNW )

Nantes sanāksmē varēja uzzināt par daudziem piemēriem no Eiropas, tai skaitā par URBACT analīzi Amersfortas pilsētai (URBACT case study on Amersfoort), bet, iespējams, visiedvesmojošākais piemērs nemaz nebija no Eiropas. Kādreizējā pilsoņu tiesību aktīvista Vonsūna Parka (Park Won-soon), kurš pašlaik strādā otro termiņu kā mērs, vadībā, Seula ir plaši atzīta kā sociāli inovatīvākā pilsēta pasaulē. Kļuvis par pazīstamu cilvēktiesību juristu astoņdesmitajos gados, 2002. gadā Parks nodibināja Hope Institūtu – sociālo uzņēmumu, kas strādāja pie dzīves apstākļu uzlabošanas pilsētā. 2011.gadā viņš tika ievēlēts par Seulas mēru kā neatkarīgais kandidāts. Viņa kampaņa balstījās uz sociālajiem medijiem un iedzīvotāju sanāksmēm, kur iedzīvotāji izteica savus priekšlikumus.

Parka mantra ir – iedzīvotājs ir mērs. Realitātē šo principu iedzīvina visai radikālas pieejas, lai radītu divvirzienu komunikāciju starp pilsētas domi un 10 miljoniem iedzīvotāju. Iedzīvotāji var kļūt par mēra palīgu uz dienu, lai no iekšpuses redzētu kā dome strādā. Ja gadās kāda nopietna problēma, Parks pārvieto domi uz attiecīgo pilsētas rajonu, un paliek tur līdz problēma ir atrisināta. Līdz šim mobilais mēra birojs ir izmantots 19 reizes, un tam ir bijis labs pielietojums, risinot pilsētas visakūtākās problēmas.

Salīdzinot ar citām pilsētām, secināts arī, ka Seula ir pasaules vadošā digitālā pilsēta. Ir pieejams lēns, bet bezmaksas wifi visā pilsētā, viedtelefoni ir burtiski visur un interneta pieejas punktu ir tūkstošiem. Vairāk kā ducis pilsētas interneta lapu pieejamas konkrētu vajadzību risināšanai sākot no krīzes risināšanas vētras vai terorisma gadījumā līdz pat iedzīvotāju ideju meklēšanai nākotnes rīcībpolitikām (crowdsourcing).

Seulas pieeja līdzdalībai ir ļoti plaša. Nejauši izvēlētu iedzīvotāju grupa nosaka kā izmantot 20 miljonu ASV dolāru ikgadējo budžetu. Pilsētas domē 600 telpas ir atvērtas 20 000 iedzīvotāju sanāksmju. Ja viss notiks pēc plāna, līdz 2030.gadam pilsēta būs sazinājusi oglekļa izmešus par 20 miljoniem tonnu un daļiņu daudzumu gaisā par 40%. Tiek veidotas jaunas zaļās zonas, tai skaitā Ņujorkas High Line versija izbijušas šosejas vietā.

Seula ir starp līderiem arī dalīšanās projektu ziņā, tur iedzīvotāji ir izveidojuši simtiem nelielu dalīšanās iniciatīvu – ir iespējams aizņemties uzvalku darba intervijai, aizņemties grāmatu no daudzstāvu mājas kaimiņa, vai studenti var dalīt dzīvokli ar senioriem. Visas dalīšanās iniciatīvas paredzētas lai ar savstarpēju labuma gūšanu, kopību un aktivitāti veicinātu sociālo izlīdzināšanu. Seulas iedzīvotāji cieš no stresa, izolētības un nervozitātes tāpat kā citās pilsētās. Dienvidkorejā kopumā pašnāvību līmenis ir otrais augstākais pasaulē, senioru nabadzība un jauniešu stress ir galvenie iemesli. Dalīšanās tiek uzskatīta par iespēju atjaunot saikni starp iedzīvotājiem, kas pamatā dzīvo lielos daudzstāvu namos, un veidot elastīgākas, izturīgākas iedzīvotāju kopienas.

Seulas administrācija ir tikpat stīva un grūti maināma kā administrācijas Eiropas pilsētās. Tā cieš no birokrātijas un koordinācijas trūkuma starp departamentiem. Galvenais fokuss ir bijis uz iekšējās kultūras maiņu 17 000 darbiniekiem, kas organizēti 30 departamentos. Viņi ir izstrādājuši jaunu pieeju “Cheong Chek” – klausīšanās politiku.

Nantes sanāksmē varēja uzzināt arī par Eiropas pilsētu jaunajiem risinājumiem. Turīna izmanto ekosistēmas pieeju sociālajām inovācijām, un 2015.gada beigās atklāja Atvērto inovāciju centru (Centre for Open Innovation).

Tika parādīti arī vairāki labi projekti no Nantes pilsētas. Tai skaitā jāmin bēgļu centru, kur izmitināti 70 cilvēki, tai skaitā ģimenes ar bērniem. Centrā pieejami vispusīgi atbalsta pakalpojumi, arī psihologu pakalpojumi, lai palīdzētu tiem, kas savās izcelsmes valstīs psiholoģiski traumēti.

Ārējā pieeja vai iekšējā pieeja?

Pēc Nantes sanāksmes mans uzskats bija, ka galvenais jautājums, ko pilsētām jārisina, ir kādā veidā dot ieguldījumu, un iespējams, kā organizēt savas sociālo inovāciju ekosistēmas. Šeit ir iespējamas divas pieejas. Pirmkārt, “ārējā pieeja” tādā nozīmē, ka pilsētas izmanto citu organizāciju pakalpojumus savu sociālo inovāciju ambīciju īstenošanai. Parasti tas notiek finansējot dažādas neatkarīgas organizācijas, kas strādā pilsētās. Tās varētu būt kopējas darba telpas (co-working spaces), laboratorijas, centri, inkubatori un finanšu instrumenti vai jaunā stila Sociālo inovāciju fabrika. Otra, “iekšējā pieeja”, paredz izveidot inovāciju nodaļu pilsētas struktūrā. Seula kā liela pilsēta ir izmantojusi abas pieejas. Ir gan liela inovāciju nodaļa, gan nozīmīgas investīcijas neatkarīgās organizācijās sociālo inovāciju parkā. Iespējams, abu pieeju kombinācija dod labāko rezultātu.

Citi Nantes sanāksmē prezentētie Eiropas piemēri

Briseles reģiona Anderlehtas (Anderlecht Brussels) pilsētā nesen izveidota Sociālo inovāciju fabrika (Social Innovation Factory) - ideju “paātrinātājs”, kas strādā flāmu teritorijās un izmanto virtuālu valūtu samaksai par sociālo inovāciju idejām dažādu organizāciju starpā.

No URBACT pilsētām Gdaņska un Parīze izmēģina līdzdalības iespējas budžeta plānošanā. Gdaņska ir vadošais partneris un Parīze ir viens no partneriem jaunajā BoostInno tīklā. Savukārt Dženova attīsta komunikāciju ar iedzīvotājiem sociālajos medijos, un vada URBACT tīklu par šo pašu tēmu Interactive Cities. Eindovena, viena no vadošajām pilsētām trīskāršās un četrkāršās spirāles (triple helix un quadruple helix) pieeju pielietošanā, pēta iedzīvotāju līdzdalības iespējas pakalpojumu dizainā kopā ar partneriem no Change! tīkla.

Foto: Seoul Innovation Bureau

Tulkoja: Laura Cunska-Āboma

URBACT Nacionālā kontaktpunkta koordinatore Latvijā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Angliski raksts pieejams šeit: http://www.blog.urbact.eu/2016/04/the-citizen-as-mayor-citizen-participation-in-social-innovation/