Atklājam URBACT labās prakses piemērus

Labās prakses konkursa uzvarētāju atlase bija liels izaicinājums, jo pilsētu atsaucība URBACT Labās prakses konkursā bija milzīga. Pieteicās gandrīz 300 pilsētu, gandrīz no katra Eiropas stūrīša. Rezultātā, apstiprinātās labās prakses nāk no 25 Eiropas valstīm. Apstiprināto labo prakšu sarakstā ir dažāda lieluma pilsētas, vairums no tām mazās un vidējās pilsētas ar līdz 250 000 iedzīvotāju, kur dzīvo lielākā daļa eiropiešu.

URBACT programmai ir prieks redzēt, ka vairāk kā trešdaļa no apstiprinātajām labajām praksēm – 33 no 97, nāk no pilsētām, kuras līdz šim nav piedalījušās URBACT programmā. URBACT misija ir kapacitātes paaugstināšana ilgtspējīgas pilsētu attīstības jomā visā Eiropas Savienībā, tāpēc jaunu pilsētu iesaistīšana ir būtiska prioritāte. Aktīva informēšana par labās prakses konkursu – piemēram, caur URBACT Nacionālajiem kontaktpunktiem, un vienkāršota pieteikuma procedūra nešaubīgi bija veiksmīgā rezultāta pamatā.

Tagad, kad konkurss ir noslēdzies, un ir laiks pārdomāt uzvarētāju idejas, ko varam uzzināt no labās prakses piemēru analīzes?

URBACT labās prakses atspoguļo Eiropas Savienības pilsētu attīstības prioritātes

Ir būtiski atzīmēt, ka URBACT labās prakses konkurss bija pilnīgi atklāts – nebija nekādu tematisku ierobežojumu, un pilsētas varēja brīvi izvēlēties labās prakses tēmas. URBACT nosacījumi bija, lai labās prakses piemēri būtu aktuāli, to ietekme pamatota ar datiem, lai tie būtu atkārtoti īstenojami citā kontekstā, un atbilstoši programmas principiem. Rezultātā, šī “no apakšas uz augšu” pieeja sniedz labu ieskatu – ir redzams, kuras tēmas pilsētas uzskata par prioritātēm.

Uzvarētāju ideju sarakstā redzami skaidri tematiski bloki. Astoņpadsmit URBACT labās prakses risina urbānās nabadzības problemātiku. Piecpadsmit attiecas uz tādu aizvien vairāk prioritāru jautājumu kā ilgtspējīga zemes izmantošana. Vienpadsmit apstiprinātās labās prakses fokusējas uz darbavietām un prasmēm. Tālāk seko labās prakses tādās tēmās kā cirkulārā ekonomika, migrantu integrācija un digitālās inovācijas.

Aina, kas šeit parādās, diezgan precīzi atbilst Eiropas Savienības Pilsētu programmas tēmām (Urban Agenda for the EU). Eiropas Savienības Pilsētu programma parāda Eiropas Komisijas apņemšanos vairāk iesaistīt pilsētas politikas veidošanā, lai stiprinātu Eiropas Savienības pilsētpolitikas dimensiju. Eiropas Savienības Pilsētu programmai ir 3 mērķi: labāks regulējums, labāka pieeja finansējumam, un labāka dalīšanās ar zināšanām. Eiropas Savienības Pilsētu programmu pamatā īsteno caur 12 tematiskām partnerībām. Kā parāda zemāk esošais attēls, URBACT labās prakses labi sasaistās ar partnerību tēmām:

Avots: URBACT Analysis

Grafiks attiecas tikai uz pilsētu galvenajām tematiskajām prioritātēm. Tā kā viens no labās prakses kritērijiem bija integrētas pieejas pielietošana (viens no URBACT pamatprincipiem), tas nozīmē, ka katrai pilsētai ir arī citi tematiskie mērķi, kas neparādās grafikā – piemēram, projekts par migrantu nodarbinātību, varētu būt klasificēts pie “darbavietas un prasmes” vai “migrantu iekļaušana”, kaut gan risina abas prioritātes.

Starp labajām praksēm parādās arī citas tēmas, kas attiecas uz visām Eiropas Savienības Pilsētu programmas prioritātēm, tai skaitā efektīva pilsētu pārvaldība un dzimumu līdztiesība.

Lai saprastu pilsētu aktuālās prioritātes, jāatzīst, ka šīs tēmas ir diezgan vispārīgas. Tātad, kādus tieši konkrētus jautājumus labās prakses risina?

Tuvākajos mēnešos URBACT programma plāno aktīvi popularizēt labās prakses, lai citas pilsētas varētu no tām mācīties un pielietot savu urbāno problēmu risināšanai. Bet, lai labāk saprastu kādi labās prakses piemēri ir saņēmuši atzinību URBACT Labās prakses konkursā, varam apskatīt dažus konkrētus piemērus:

Atveram durvis uz dažiem labās prakses piemēriem

Šeit ir neliels ieskats par dažiem labās prakses piemēriem, kuriem vērts pievērst uzmanību. Pilna informācija par apstiprinātajiem 97 labās prakses piemēriem ir visiem brīvi pieejama URBACT mājas lapā http://urbact.eu/good-practices/home .

Mouans-Sartoux: kolektīvā ēdināšana skolās

Mouans-Sartoux ir neliela pilsēta, kas atrodas Francijas dienvidaustrumos Alpu-piejūras reģionā. Kopš 1998.gada šī pilsēta ir pētījusi saistību starp pārtiku, veselību un vidi. Mouans-Sartoux atrodas reģionā ar ļoti augstu zemes cenu un aktīvu urbāno attīstību. Šie faktori ir veicinājuši spraigas debates par zemes izmantojumu pilsētā, kā arī lauku un pilsētas vides mijiedarbību.

Līdz 2017.gadam Mouans-Sartoux nonākusi tik tālu, ka pilsētas skolās ēdināšana ir 100% no vietējiem bioloģiski audzētiem produktiem. Lai to panāktu, bija nepieciešams izveidot pašvaldības lauku saimniecību un algot divus lauksaimniekus dārzeņu audzēšanai. Šī saimniecība pašlaik nodrošina 85% no 3 skolu vajadzībām pēc produktiem (1000 porcijas dienā). Laika gaitā sabiedriskā iepirkuma nosacījumi tika mainīti tā, lai iedrošinātu vietējos ražotājus pieteikties iepirkuma konkursos. Pilsēta turpina strādāt ar vietējo pārtikas ražošanas sektoru, un arī izglītības jomā, lai attīstītu šo iniciatīvu.

Antverpene: no Pop Up līdz ilgtermiņa risinājumiem

Antverpene Beļģijā ir viena no daudzām pilsētām Eiropā, kas cenšas risināt tukšo komerciālo telpu problēmu. Līdzīgi kā daudzas pilsētas, Antverpene cenšas atbalstīt dažādus īstermiņa pop-up risinājumus. Tomēr, tikai nedaudzas pilsētas ir attīstījušas šādas iniciatīvas līdz tādam komplicētam stratēģiskas pieejas līmenim kā Antverpene. Ir panākta sasaiste starp radošo uzņēmējdarbības sektoru un tukšo komerciālo telpu īpašniekiem ar pozitīviem rezultātiem ilgtermiņā.
Integrētā pieeja ar daudzu ieinteresēto pušu iesaistīšanu, kas labi redzama Antverpenes Oud Berchem apkaimē, izrādījusies efektīva un iedvesmojoša metodoloģija kā pārvērst vērtību zaudējušu iepirkšanās zonu par aktīvu radošuma centru pilsētā. Šajā metodoloģijā izdodas aizpildīt 70% no tukšajām telpām – 60% tiek izīrēti ilgtermiņā, bet 10% ir pārdoti uzņēmējiem.

Gdaņska: viesnīca „So Stay”
Daudzas pilsētas Eiropā varētu ieinteresēties par „So Stay” viesnīcas modeli, kuru izmanto Gdaņska Polijā. Projekts risina problēmu ar darbavietu radīšanu vienai no vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām – jauniešiem, kas uzauguši bērnunamos, un saskaras ar problēmām darba meklējumos. Projekts tika izveidots sadarbībā starp Gdaņskas pašvaldību un Sociālās inovācijas fondu, un tas ir labs piemērs, kā pašvaldības strādā jaunos veidos daudzās vietās Eiropā.
Šīs viesnīcas inovatīvais darbības modelis – pirmais šāda veida piemērs Polijā – kombinē tirgus pieeju un sociālo atbildību. Darbojoties kā komerciāla viesnīca, „So Stay” dod iespēju jauniešiem, kas uzsāk patstāvīgu dzīvi, iegūt prasmes, kvalifikāciju un pieredzi atbalstošā vidē. Projekts palīdz arī ar dzīvesvietas nodrošināšanu , tādējādi sniedzot atbalsta platformu pārejai uz patstāvīgu pieaugušo dzīvi.

Piraeus: uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana piejūras reģionu ekonomikā

Piejūras/jūras ekonomika ir Bluegrowth iniciatīvas, kas izveidota Piraeus pilsētā, Grieķijā, galvenais fokuss. Iniciatīva tiek īstenota konkursa veidā inovatīviem uzņēmējiem, lai veicinātu darbavietu radīšanu un pakalpojumu attīstību saistībā ar jūras un saldūdens resursiem. Veiksmīgākās idejas iegūst 6 mēnešus attīstības un inkubācijas atbalstu, kā arī pieeju vietējai ekspertīzei jūras ekonomikas jomā. Šī pieeja ir palīdzējusi būtiski stiprināt cilvēkresursu ekosistēmu (partneri, sponsori, padomdevēji, pasniedzēji) zilās ekonomikas jomā Grieķijas lielākajā ostā.

Šīs iniciatīvas sasniegumi jau augstu novērtēti ar Eiropas Savienības Jūrniecības balvu (EU Maritime award). Līdz šim Bluegrowth iniciatīva ir atbalstījusi 10 jaunos uzņēmumus un palīdzējusi izveidot 55 darba vietas.

Santiago di Compostela: Tropa Verde – atalgojam otrreizējo pārstrādi!

Tropa Verde (spāņu - Zaļais Pulks ) modelis, kuru izstrādāja Santiago di Compostela pilsēta Spānijā, ir veiksmīgi mainījis iedzīvotāju attieksmi pret atkritumu pārstrādi. Stāsts aizsākās 2015.gadā, kad vietējā aptaujā tika konstatēta augsta nevēlēšanās iesaistīties atkritumu šķirošanā. Kā galvenās barjeras tika identificēts informācijas trūkums un atkritumu šķirošanas paradumu trūkums pilsētā. Lai risinātu situāciju, pašvaldība izstrādāja interneta spēli, kas bija saistīta ar balvām no vietējiem tirgotājiem. Šis solis panāca pārmaiņās vietējos uzskatos.

Divu gadu laikā otrreizējās pārstrādes līmenis ir ļoti pieaudzis. Šajā periodā vairāk kā 115 sponsori piedāvājuši vairāk kā 800 balvas, sākot no viesnīcām un beidzot ar skaistumkopšanas procedūrām. Balvas tika apmainītas pret vairāk kā 16 000 otrreizējās pārstrādes aktivitātēm no iedzīvotāju puses. Pateicoties radošajām darbnīcām, aktivitātēm pilsētas ielās un reklāmai iniciatīva kļuva populāra. Arī skolas iesaistījās, nododot pārstrādei tūkstošiem litru cepamās eļļas un vairāk kā 3000 mājsaimniecības iekārtu. Un iniciatīvas popularitāte turpina pieaugt – vismaz 6 Spānijas pilsētas jau seko Tropa Verde modelim.

Ostrava: Līdzdalības pieeja pilsētas stratēģiskā plāna izstrādei

Pilsoņu iesaistīšana pašvaldības darbā ir bijusi prioritāte Ostravas pilsētai Čehijā. Kā daudzas citas administrācijas, Ostrava ir meklējusi efektīvus veidus kā iesaistīt vietējos iedzīvotājus pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesos. 2016.gadā Ostrava izveidoja procesu iedzīvotāju iesaistei 2017-2033.gada Stratēģiskā attīstības plāna izstrādē. Tika izveidota kampaņa “fajnOVA” (čehu – lieliskā Ostrava). Kampaņas mērķis bija paaugstināt iedzīvotāju iesaistīšanos un piederības sajūtu.

Izmantojot dažādus veidus, papildus 20 000 iedzīvotāju un viesu iesaistei, pieeja panāca arī 250 ekspertu no dažādām pilsētattīstības jomām iesaistīšanos. Iniciatīva ir jauns līmenis iedzīvotāju iesaistīšanā Čehijā ar plašu pozitīvu ietekmi nākotnē.

Intensīva sacensība par URBACT Labās prakses balvu

Papildus 97 apstiprinātajām Labajām praksēm, bija arī daudzas interesantas idejas, kas tomēr netika iekļautas gala sarakstā. Ar daudziem augstas kvalitātes pieteikumiem, konkurence bija liela. Iasi rajona apkures modelis, Niort digitālais projekts un Gaia projekts no Portugāles ir redzami piemēri. URBACT cer, ka daudzām no šīm pilsētām būs iespēja piedalīties programmas aktivitātēs nākotnē.

Un kas tālāk?

Pašlaik fokuss ir uz 97 labās prakses piemēriem, kurus izvēlējās URBACT ekspertu panelis. Tuvāko nedēļu un mēnešu laikā Labās prakses aktualitātes un analīze tiks popularizētas URBACT mājas lapā, blogā, sociālo mediju kanālos, kā arī klātienes pasākumos, lai sasniegtu plašu ieinteresēto pušu auditoriju.

Sekojiet līdzi šeit un www.urbactgoodpractices.eu, lai uzzinātu vairāk!