You are here

‘Migrantu krīze’: ko jaunu pilsētas var mācīties par sociālo pakalpojumu dizainu?

Edited on

09 October 2017
Read time: 6 minutes

Autors: Edijs Adamss (Eddy Adams), URBACT eksperts

Pēdējā laikā tiek daudz runāts par papildu slodzi, kuru migrantu ierašanās uzliek sociālajiem pakalpojumiem. Salīdzinoši, ir bijis mazāk diskusiju par to, kā pilsētas, un pamatā tās ir tieši pilsētas, tiek galā ar šo situāciju. Un vēl mazāk ir dzirdēts, ko no tā varam mācīties, un kāda ir gaidāmā ietekme uz sociālajiem pakalpojumiem nākotnē.

Ziņa no Sicīlijas

Migrācijas slodze sociālajiem pakalpojumiem bija galvenais jautājums Social Innovation Europe pasākumā Sirakūzās, Itālijā. Tikšanās vienā no Eiropas migrācijas “frontes līnijām” deva iespēju iepazīties ar situāciju uz vietas un uzzināt, ko varam mācīties no nesenās pieredzes. Mēs bijām īpaši ieinteresēti uzzināt par sociālajām inovācijām, kas veidojas atbildot uz jauno pakalpojumu pieprasījumu.

Šis raksts sniedz vairākus jauno pakalpojumu piemērus un pēta, ko šie piemēri liecina par jauno pakalpojumu dizaina dinamiku. Raksts tiek noslēgts ar atsauci uz Ezio Manzini's aicinājumu radīt jaunu naratīvu par imigrantiem un dizaina pieeju pakalpojumu attīstībai.

Ko varam darīt, lai mazinātu negatīvo uztveri par imigrantiem?

Šodien Eiropā naratīvs par imigrantiem ir gandrīz tikai negatīvs. Bailes no terorisma, islāmofobija, globālā finanšu krīze – tā visa rezultātā debate veidojas bažu un nemiera atmosfērā. Diezgan bieži fakti paliek ārpus debates. Piemēram, fakts, ka demogrāfijas dēļ dažām Eiropas valstīm nāksies paļauties uz migrāciju, lai saglabātu ekonomikas attīstību. Eiropas Savienības prognozes (EU forecasts) rāda, ka, piemēram, Vācijas iedzīvotāju skaits līdz 2060.gadam bez migrācijas samazinātos no 81.3 miljoniem līdz 70.8 miljoniem. Polijas iedzīvotāju skaits tajā pašā periodā samazinātos par 14%.

Neskatoties uz faktiem – bailes paliek. Pārāk bieži šīs bailes ir balstītas uz aizspriedumiem un baumām, ne faktiem. Tā var būt sarežģīta problēma, īpaši ņemot vērā, ka medijiem bieži piemīt anti-imigrantu nokrāsa.

Viena no pilsētām, kas metusi izaicinājumu baumu dzirnavām ir Amadora Lisabonas metropoles apgabalā. Amadora ir vadošais partneris URBACT tīklā Arrival Cities. Lai nodrošinātu, ka pilsoņi zina faktus, pašvaldība ir uzsākusi darbu pret ļaunprātīgajām anti-imigrantu baumām inovatīvā veidā. Don't Feed the Rumor (Neiesaisties baumās!) ir komunikācijas kampaņa, kas aizsākās vienā no pilsētas vidusskolām. Tās mērķis bija cīnīties ar nepamatotām baumām pilsētā, kur 10% iedzīvotāju ir portugāļu valodā runājošu afrikāņu izcelsme. Nepamatoti pieņēmumi par šo cilvēku sekmēm skolā, sociālajām parašām un attieksmi bija barjeras efektīvai integrācijai. Kampaņas pilotprojektā 60 skolēni no Seomara da Costa Primo skolas tika apmācīti kā aģenti pret baumām. Apbruņoti ar faktiem un apmācīti apgāzt baumas, šie skolēni bija daļa no efektīva pilotprojekta, kas vēlāk tika īstenots visā pilsētā.

 

Kā varam uzlabot pieeju sociālajiem pakalpojumiem?

Jaunatbraucējiem ir nepieciešama informācija par sociālajiem pakalpojumiem. Viņi bieži ierodas ar ļoti ierobežotiem resursiem, ierobežotām vietējās valodas zināšanām un atšķirīgu kultūras uztveri. Rezultātā darbs ar jaunatbraucējiem var paņemt lielu daļu no sociālo pakalpojumu sniedzēju darbinieku laika jaunajās mītnes pilsētās. Atrast efektīvus veidus kā sniegt jaunatbraucējiem informāciju ir visu interesēs.

Tā rezultātā redzam inovāciju vilni, kas saistīts ar uzlabojumiem informācijas pieejamībā migrantiem. Iespējams, vispazīstamākais un jomas līderis ir Mobilearn – interneta risinājums, kas sākotnēji tika izstrādāts Zviedrijā. To kā sociālo uzņēmumu izveidoja cilvēki ar personīgu migrācijas pieredzi. Tagad to izmanto arī citur Eiropā. Ņemot vērā plašo viedtelefonu lietojumu bēgļu vidū, Mobilearn nodrošina pamata informāciju par vietējiem pakalpojumiem dažādās valodās.

Mobilearn ir daudzpusīgi izvērtēts, un tiek veidota svarīga datubāze par pašvaldību darbinieku ietaupīto laiku un resursiem, kā arī par pakalpojuma sociālo ietekmi. Zināmā mērā tas ir līdzīgi citu pilsētu iniciatīvām izveidojot online “Welcome” pakalpojumu migrantiem. Drēzdenes pilsēta (Dresden), kur nācās saskarties ar anti-imigrantu protestiem, izveidoja aplikāciju, lai uzņemtu jaunatbraucējus 2015.gadā. Arī šeit online pakalpojums ļauj migrantiem reģistrēties veselības un citu atbalsta pakalpojumu saņemšanai.

Ko šie piemēri mums stāsta par pakalpojumu pieprasījumu migrācijas rezultātā? Pirmkārt, tie liecina par viedtelefonu izplatību un nozīmīgumu. Migranti, kas ierodas gandrīz bez nekā, ierodas ar viedtelefonu, vai nopērk to pie pirmās iespējas. Tie liecina arī par pāreju no pakalpojuma uz vietas iestādē uz pakalpojumiem, kas pieejami online 24 stundas diennaktī. Un izskatās, ka šī tendence tikai augs.

Kādi risinājumi parādās mājokļu jomā?

Daudzas Eiropas pilsētas saskaras ar krīzi ekonomisku mājokļu pieejamībā. Tas ir viens no iemesliem kādēļ mājokļu jautājums ir identificēts kā viena no prioritārajām tēmām Eiropas Savienības pilsētprogrammā (Urban Agenda).

Jaunatbraucējiem mājoklis ir galvenā prioritāte, bet pašreizējā situācijā tas var kļūt par grūti risināmu jautājumu. Vācijā, kur, iespējams, spiediens ir vislielākais, nesenā Robert Bosch Fonda analīzē (report) secināts, ka nepieciešami vēl apmēram 125 tūkstoši mājokļu. Kā atbilde parādījās vairākas iniciatīvas risinājumu meklēšanai. Līdz šim ir piedāvāti tādi risinājumi kā īstermiņa mājokļu izveide, mājokļu dalīšanas shēmu pilotprojekti un pretrunīgi vērtētā iniciatīva izmantot tukšās ēkas Austrumvācijā.

Jau atkal, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas parādās kā daļa no risinājuma. Refugees Welcome lapa, neizbēgami apzīmēta kā ‘Airbnb bēgļiem’, palīdz mājokļu meklētājiem atrast potenciālos dzīvokļu saimniekus. Pakalpojums tiek nodrošināts daudz kur Eiropā, kā arī Kanādā, un jau ir palīdzējis vairāk kā 600 bēgļiem atrast mājokli.

Lielbritānijas Shared Lives modelis darbojas līdzīgi, un arī var piedāvāt idejas risinājumam. Šis pakalpojums ir domāts, lai atbalstītu mazaizsargāto grupu cilvēkus, un palīdz cilvēkiem atrast uzņemošās ģimenes. Šajā gadījumā fokuss ir bijis uz cilvēkiem ar veselības problēmām, bet tos pašus principus varētu izmantot jauno migrantu atbalstam.

 

Kā mēs varam nodrošināt pieprasījumu pēc izglītības un nodarbinātības?

Augsta proporcija no Eiropas migrantiem ir jauni cilvēki, vecumā zem 34 gadiem. 2015. gadā 88,700 no viņiem bija nepilngadīgie bez pieaugušo pavadības. Daudziem izglītība bijusi pārtraukta jau kādu laiku. Piemēram, no sīriešu jauniešiem, kas ierodas Eiropā 25% ieguva izglītību, pirms viņu dzīve tika sagriezta kājām gaisā. Atbalstīt šo jauniešu centienus pēc izglītības ir vēl viens izaicinājums uzņemošajām pilsētām.

Ir daudz pierādījumu par barjerām izglītības ieguvē ar kurām sastopas migranti Eiropā. Tas ietver valodas zināšanu trūkumu, kas izslēdz iekļaušanos izglītības sistēmā. Vēl viena problēma ir kvalifikācijas līmeņu atzīšana, ja izglītība iegūta valstī ārpus Eiropas Savienības. Turklāt daudzi bēgļi ierodas bez dokumentiem, un viņi nevar pierādīt savu izglītības līmeni.

Vācijā Kiron mācību centri bēgļiem ir izveidojuši inovatīvu pieejas modeli valsts universitātēm. Piesaistoties augstākās izglītības pakalpojumu sniedzēju tīklam, Kiron piedāvā online mācību programmas caur MOOCs (Massive Open Online Courses), kā arī valodas atbalstu caur pazīstamiem pakalpojumu sniedzējiem kā Babbel. Kiron ir savācis apmēram 500 000 EUR (crowdfunding veidā), kas viņiem ļauj nodrošināt gandrīz 500 stipendijas. Atsaucība ir liela, un Kiron aktīvi paplašina darbību.

Pieaugušajiem, kas meklē ātru iespēju pievienoties darba tirgum, izglītība, iespējams, nav prioritāte. Iegūt un demonstrēt darba tirgū nepieciešamās prasmes ir būtiskāks jautājums. Tiem, kam jau ir prasmes, bet trūkst dokumentu vai pieredzes uzņemošajā valstī, var palīdzēt cita veida prasmju apliecinājumi. Tas parāda arī augošu tendenci, ka uzņēmēji pieprasa informāciju par ļoti konkrētām potenciālo darbinieku prasmēm, kas bieži parādās vispārējos darba aprakstos. Linked In rekomendācijas šeit ir labs piemērs. To mēdz saukt arī par prasmju tehnoloģijām (technologies of expertise - piemēram, Beth Noveck).

Parādās arī pakalpojumi bēgļiem ar pieprasītām prasmēm. Viens no tiem ir Refugee Doctors Programme, kuru izveidoja Bridges Project Skotijā. Šis pakalpojums palīdz bēgļiem ar ārsta kvalifikāciju ātri iekārtoties darbā Skotijas Nacionālajā Veselības dienestā. Programma ir atvērta arī zobārstiem un farmaceitiem.

Kādus secinājumus varam izdarīt no šīs intensīvās sākotnējās pieredzes?

Kopumā jāsaka, ka izdarīt secinājumus vēl ir pāragri. Situācija katrā vietā ir ļoti atšķirīga un nepārredzama. Izdarīt vispārējus secinājumus būtu riskanti. Tomēr, pamatojoties uz atgriezenisko saiti no pilsētām, var minēt dažas potenciālas ietekmes uz mūsu pārvaldības modeļiem.

Migrantu ierašanās rada palielinātu pieprasījumu pēc pakalpojumiem

Cilvēku plūsma no pasaules problemātiskākajām vietām rada tirgu pakalpojumiem. Daži no šiem pakalpojumiem tiek piedāvāti nelegāli, kā cilvēku kontrabandisti, kas samaksā pieprasa visas dzīves ietaupījumus par mēģinājumu šķērsot Vidusjūru nedrošā veidā. Citi ir legāli, tai skaitā valsts pakalpojumi, kā mājokļu un izglītības nodrošināšana riska grupām, kā arī augošais tirgus hibrīdpakalpojumiem tādiem kā viedtelefonu aplikācijas, kas domātas, lai palīdzētu migrantiem orientēties jaunajā dzīves realitātē.

Daudzas no šīm tendencēm atspoguļo procesus, kas jau tagad notiek mūsu pilsētās

Jaunie pakalpojumi, kas minēti šajā rakstā, ir orientēti uz jaunatbraucējiem. Taču, tie atspoguļo jau esošo nepieciešamību pēc pakalpojumiem, kā, piemēram:

·         Nepieciešamība atspēkot „indīgas” baumas, kas vērstas pret sabiedrības visneaizsargātākajiem cilvēkiem (viedokļu līderi kā Julia Unwin ir rakstījuši par augošo tendenci vainot nabadzīgās/neaizsargātās cilvēku grupas par viņu situāciju);

·         Pieprasījums pēc plaši pieejamas augstākās izglītības, kas būtu par brīvu un pieejama 24 stundas diennaktī;

·         Izaicinājums nodrošināt ekonomiskus mājokļus – īpaši vajadzība pēc jauniem, subsidētiem mājokļu nodrošināšanas modeļiem neaizsargāto grupu cilvēkiem.

Migrācijas izaicinājuma apmērs ir rosinājis sabiedrības iesaisti...kuru tradicionālie finansēšanas modeļi parasti neatbalsta 

Kamēr valstis apspriežas un pilsētas nav atrotījušas piedurknes, visā Eiropā vienkāršie pilsoņi ir iesaistījušies, lai piedāvātu atbalstu Eiropas jaunatbraucējiem. Šī līdzjūtība un plašais sabiedrības atbalsts ir bijis viens no retiem gaismas stariem citādi tumšā Eiropas vēstures periodā.

Tomēr, bieži vien ir bijušas grūtības atrast veidus kā ar mūsu esošajiem finansēšanas modeļiem atbalstīt šīs pilsoņu iniciatīvas, kuras bieži koordinē neoficiālas brīvprātīgo grupas. Kā piemēru varam minēt Grieķijas Options FoodLab, kas atbalsta dažādas ar pārtiku saistītas aktivitātes bēgļiem. Tomēr, tā kā Grieķijā klimats nav atbalstošs sociālajiem uzņēmumiem, šī iniciatīva nav attīstījusies plašāk.

 

Jā, laiki ir grūti un ir mazāk naudas dažādām lietām. Un tieši šajā laikā mums ir nepieciešams radošums, enerģija un sociālās inovācijas – un nedaudz finanšu resursu, lai tas viss sāktu darboties.

Un noslēgumā…

Social Innovation Europe pasākumā Sirakūzās Ezio Manzini, kurš pārstāv Milānas Politehnisko Universitāti (Politecnico di Milano) un Mākslu Universitāti Londonā (University of the Arts in London), sniedza rosinošu lekciju par šīm tēmām. Izejot no dizaina perspektīvas, viņš uzsvēra nepieciešamību mainīt naratīvu migrantu jautājumā un nepieciešamību pēc pieejas, kas vairāk koncentrējas uz konkrētiem cilvēkiem. Vārds „migranti”, jau ir ieguvis noteiktas asociācijas, viņš piedāvāja kā alternatīvu -”cilvēki, kas pārceļas” (people on the move). Viņš piedāvāja arī jaunu paradigmu pakalpojumu dizainam, ņemot vērā augstāk minēto. Tas vēl ir darbs procesā, un mēs tam ar interesi sekosim.

Augstāk politikas līmenī Eiropas Savienība un dalībvalstis arī meklē risinājumus – kā, piemēram, nesenā pretrunīgi vērtētā vienošanās ar Turciju. Pa to laiku, tās ir mūsu pilsētas, kas veido praktiskus risinājumus konkrētām situācijām, jo vairums migrantu dodas uz pilsētām, kur viņiem ir atbalsta tīkls un ir lielākas iespējas atrast darbu.

Tuvākajos mēnešos paredzama augoša pilsētu aktivitāte un resursu piesaiste cilvēku, kas pārceļas, atbalstam. Lai arī esam iestrēguši vecajos terminos, šī aktivitāte atspoguļo situācijas neatliekamību un reālu apņemšanos mācīties, meklēt risinājumus, un dalīties ar risinājumiem. Kā būtiskus šīs tendences piemērus var minēt Eiropas savienības Pilsētprogrammas prioritāro tēmu „Migrantu integrācija”, Urban Innovative Actions Programmas migrantu integrācijas virzienu un Eiropas Sociālās inovācijas konkursa (European Social Innovation Competition) uzsaukumu, ar fokusu uz migrācijas jautājumiem.

Tuvākajos mēnešos mēs sekosim līdzi kā veicas ar šīm iniciatīvām. Tomēr, no Social Innovation Europe pasākuma galvenā atziņa bija tāda, ka izaicinājumi, kurus rada migrantu krīze, pārsvarā ir tikai esošo fundamentālo problēmjautājumu atspulgs. Migrantu krīze darbojas arī kā potenciāls katalizators jaunam pakalpojumu dizainam un inovācijām, ietverot tēmas, ar kurām strādā URBACT tīkli CHANGE!, Boostino un Interactive Cities.

URBACT programma arī nesen ir publicējusi rakstu par bēgļu un migrantu integrēšanu no Eiropas perspektīvas - The Urban Agenda for Europe: 'Inclusion refugees and migrants' partnership.

2016.gada 26.maijs - raksta oriģinālversija angļu valodā pieejama šeit - http://urbact.eu/‘migrant-crisis’-what-can-cities-learn-about-new-service-design  

Tulkoja: Laura Cunska-Āboma, URBACT III programmmas Latvijas Nacionālais Kontaktpunkts

Themes homepage sticky: